Par vēlu

Viņš un vēl viens. Tieši tik daudz cilvēku bija uz perona. Bruņojies ar divām somām, kolas pudelīti un pilsētas portālu iedvesmai viņš gaidīja. 13 minūtes bija viņam atvēlētā mūžība. Viņš stāvēja, gaidīja. Gandrīz viens.  Un šī viena atmiņa, par to, kas bija parādījies ekrānā vēl dienas laikā nelika mieru.

Ja tu kaut ko pietiekoši ilgi nelieto, tad iespējams, aizmirsti, kā to darīt, aizmirsti, kāpēc tev tas nepieciešams, un, kādēļ tev tas tik ļoti patika.

Dienu skaits jau sen bija nojucis. Pārāk sen kopš pēdējās reizes, kurā, kas vairāk par maza bērna vēlmi iegūt sev visu, bija parādījies viņa vēlmju sarakstā. Diemžēl, pārāk ātri iegūtais apnika, palika vecs vai nesniedza piepildījumu. Viņš gaidīja.Gandrīz viens.

Tikai elsas vēl atgādināja par garo ceļu no mājām. Viss, kas bijis pirms tam bija atstāts. Iedomība vai nevīžība – kāda starpība? Tam jau sen vairs neatlika laika, tāpat, kā domām par to.

Cimdus varot pazaudēt tikai tad, ja tie nav rokās.

Pagātne – tā esot vēsturniekiem, viņam piederot rītdiena – mirklis, kurā viss ir iespējams. Tikai jāsagaida rīta saules stars. Šodien esot nedaudz par vēlu. (Kam?)

Tā notiek ar visu. Tas patiesībā ir dabiski. Nekas uz pasaules nav radīts, lai turpinātos mūžīgi. Visam ir beigas un katrām beigām ir savs sākums. Iespējams, tieši tur slēpjas atbilde uz cilvēces (vai vismaz viņa) jautājumiem. Katrs mirklis, kuru viņš pavadīja gaidot, pietuvināja un attālināja viņu.

Viņam atvēlētais laiks, bija iztecējis.Vilciena taure un asa bremžu skaņa izdzēsa ikvienu domu no prāta. Tagad, tas bija tukšs. Viņš bija par 13 minūtēm tuvāk.

Par 350 un drusku

Dienā, kas bija gandrīz pirms gada sastādīju sarakstu ar lietām, kas man jāpaveic 12 mēnešos (SAITE). Lai nu kā, te ir tas saraksts:

Janvāris - tikt pie stipendijas.

Februāris - atrast partneri Valetīndienai  (14.02) [šī ir smieklīga]

Marts -  Labdarības projekts

Aprīlis -  Aiziet līdz kapiem pie vectētiņa un vecmammas [radās 31.01 vakarā, un uzskatu ka ir viena no labākajām, bet esmu sapratis, ka arī viena no grūtākajām]

Maijs -  Aizbraukt uz vismaz 1 semināru [Ja zināt ko labu iesakiet]

Jūnijs  - Pabeigt studiju semestri starp labākajiem 5 kursā

Jūlijs  - Aizbraukt ar velo uz Igauniju ar Reini [Dalība brīvprātīga]

Augusts - Road trip [brīva vieta dažādām ierosmēm]

Septembris - Palaists vismaz 1 biznesa projekts [ielikta tik vēlu, jo citi mēneši bija aizņemti]

Oktobris - Aizbraukt uz Siguldu (13.10)

Novembris - Salūts

Decembris -Ziemassvētku kartītes un dāvanas (23.12) [izliekaties, ka par šo nekad neesat dzirdējuši]

Man šķiet, ka 7 no 12 var vērtēt, kā pilnīgi nesekmīgu uzdevumu izpildes rādītāju... C'mon 58% nozīmē, ka es knapi esmu izpildījis pusi no kārotā. Tā kā šajā kritērijā mans gads varētu būt neizdevies. Izrādās, ka šis kritērijs ir vēl neprecīzāks, nekā mans izpildes koeficents... jo tajā pašā rakstā ieviesu tradīciju varētu mēģināt sastādīt + -

+

LSA, Studiju nodaļa, SPA10, Moldāvi un latvieši, ko satiku projektā, Nordea Rīga maratons Futbols, Kubs, Step by Step, Ēna, Nometne, Brauciens uz Vecāķiem, Nike Rīga Run, Ievēlēšana, SUNTU, S un A, biju uz salūtu, dzīvoklis Rīgā. 

-

Esmu kļuvis aizņemts, ļoti aizņemts, pārāk aizņemts. Esmu drusku palaidies mācībās... es saņemšos. Jāmācās plānot!

Kā ir šis kopsavilkums? Man šķiet, ka  drusku labāk atspoguļo gadu...  Par nākamajiem plāniem... vēl ir laiks, to sadomāt :)

P.S. Man gan nepatīk atskaites, bet šī bija forša

Līst sniegs

Bija rīts.. tukšs, un diemžēl arī vēss, jo ziniet ziema jau nav tas siltais gada laiks. Cilvēki apvelk mēteļus, uzauj zābakus un uztraucas tikai lai nepakristu. Nav brīnums, ka ārā snieg, ūdens nemaz nevarētu tam visam pa vidu palikt silts.

Vispār jau rīts bija tāds pats kā nākamie, tikai viņš, domāja, ka vēsāks, jo sen nebija pamodies viens un atgriezies teiksim, ka mājās. Kādēļ tad tik vēsi?

Dažreiz, un žēl ka tā, cilvēki neatrod laiku. Sāpīgi, ja tie ir darbi, kuri netiek padarīti. Traģiski - ja nav laika cilvēkiem. Reiz viņš teica, ka House sērija nedrīkst būt par šķērsli, vakardien viņam nebija laika to pat pateikt.

Tā nu viņš dzēra savu rīta kafiju ar pienu un skatījās, kā ūdens kļūst par pārslām. Sen jau lietus nebija lijis, viņam pie kājām līst tikai sniegs. Tikai viena doma jaucās pa galvu: Vai tā var būt pareizi? 

Vai tas var būt nepareizi? bija viņa atbilde. Laiks, ir tam, lai to tērētu, tērētu, cik labi vien māki. Divi sliktākie laika pavadīšanas veidi ir skatīties filmu n-to reizi un būt ar lūzeriem. Šo viņš bija paspējis.  Ja viņš nespēja atlicināt pat mirkli no tā, tad droši vien tas neietilpst viņa pa, pa pa. (Par tiem citreiz)

Mūžība var būt tikai viena diena...

Reiz, laiku atpakaļ es rakstīju par laiku. Man bija jānodzīvo pus gadu, lai ieraudzītu aptuvenu domas ekranizāciju šajā filmā.

Lai arī filma man tiešām patika. Bez visa cita es arī saņēmos šim ierakstam. 

Šonakt, patiesībā man ir jautājumu laiks ... 

Iedomājies visu pasaules laiku. Iedomājies, ja spētu dzīvot mūžīgi, ko Tu darītu? Iedomājies, ka viss, ko vēlies ir sasniedzams. Kā dēļ Tu dzīvotu? Kas būtu tavs iemesls, pamosties no rīta?

Vai nav tā, ka gandrīz viss kļūst nebūtisks? Vai nav tā, ka vārdam dzīvot, ir pavisam cita nozīme? Vai nesāc pārvērtēt savas vērtības? Kas tagad ir vērtīgāks - kārtējā dienas nauda, vai patiess draugs?

 Man ir tikai cerība, ka nojaušu...

Un ziniet, manas atbildes ir gandrīz tādas pašas, kā tad, ja man būtu palikusi tikai viena diena....

P.S. Tikai, lai pievilktu sevi pie zemes... dīvaini, bet šī funkcija ekstrēmu gadījumos tiecas tieši uz vienu un to pašu, jautājums, cik tālu ir ekstrēms?