Man patīk paskatīties uz vārdiem, no cita skatu leņķa. (Re, es pat
analizējot latviešu valodu varu izmantot matemātiku.) Paskatoties uz šiem
vārdiem, ir skaidrs, ka abi apzīmē pārmaiņas. Vēsturē man reiz mācīja, ka
revolūcijas esot tās, kurās cērt galvas,
bet reformas tās, kurās tiek pieņemti lēmumi valdībā. Toreiz man šķita, ka
viedoklis, kur man mācīja, bija – atbalstīt reformas, jo revolūcijas ir
sliktākas. Nemāciet cilvēkiem savu viedokli, māciet kā to izveidot pašam.
Šodien, es ticu ka ar formu mainīšanu dažreiz nav gana. Lai cik mēs mainītu kulītes, nekas jau
nemainās, ja pildījums ir tas pats. Dažkārt mirkļi prasa pēc nākamā pakāpiena.
Lielais jautājums tikai paliek, kā atrast soli un nākamo pakāpienu? Kā, lai atšķir vienu no otras.
Manā galvā, reforma ir jaunā radīšana savienojot to ar veco
risinājumu, revolūcija ir jaunās metodes ieviešana, un vides pielāgošana tai.
Varat saukt mani par ideālistu, bet varbūt mums ir pienācis laiks palaist vaļā
to, kas mūs tur pie vecā?
Pasaki man kā jauns risinājums var būt sliktāks par neesošu?
