Sliktās/Labās domās pavadītā pēcpusdiena

Sākums bija negaidīts. Tas notika tik pēkšņi, ka pat mana acu mirkšķināšana šķietami kavējās. Pagāja neliels brīdis, un atguvos. Tieši tik jauks bija lācītis, ko Agnese man parādīja. Tas bija šodienas pirmais gājiens. Ja vien tas nebūtu sasodīti atgādinājis vienu no reiz kā dāvanu pasniegtajiem - droši vien šis ieraksts būtu savādāks.
Bet nebūs. Diena nelikās mierā, un horoskops stāstīja visādas muļķības, par to, ka man vajadzētu uzrakstīt jauku dzejoli  :D cik stulbs horoskops, es nerakstu jaukus dzejoļus. Es vispār esmu jauks tikai bez iemesla. Tālāk diena atkal izmantoja Agnesi. Un itkā nepietiktu ar rozā Lāsēnu, kuru viņa bija izdomājusi nopirkt, Rimi vēl sākās lācīšu epopeja. Maza kripata no placebo, bija tas, kas mani atrada pašpārvaldē.

 Cerēju, ka šodienu glābs pirmais random video no draugu dienasgrāmatām, taču tas, protams, izrādījās Bruno Mars

, kurš pabeidza iesākto. Un tā es sailgojos pēc kaut kā patiesi liela un stabila. Teju vai biju gatavs atteikties no it visa, ko uzskatu par savu šobrīd. Un varbūt vajadzēja, bet tad, lai cik dīvaini tas nebūtu diena nolika visu atpakaļ vietās.

Men are moved by two levers only: fear and self interest.

/Napaleone Bonaparte/

Es izasīju šo citātu, un aizdomājos, kurš no abiem ir tas, kas liek man vēlēties visu pamest. Ja tā būtu intrese, un vēlme pēc tā, kā man nav, tad droši vien būtu prātīgi paklausīt. Ja tās ir bailes, tad nāksies tās pārvarēt.

Tā nu es tagad sēžu un domāju. Jo, kad izdomāšu zināšu, ko darīt.

Un tas lai saprastu mani tagad:

Jauku vakaru.