Kristīne, jeb kā es atcerējos par jauko tekstu.

Tikko biju pabeidzis Zitas esejas ievadu (un ja man tiešām izdosies iecerētais tad tā būs sasodīti laba eseja), kad nolēmu iemest aci draugos šovakar pēdējo reizi pirms piedziņa. Tā nu neko nenojaušot nolēmu kārtējo reizi apskatīt Youtube reklāmu sarakstu, jeb sadaļu Dienasgrāmatas. Lai gan dažreiz tur tiešām parādās, kas interesants un pat līdzīgs dienasgrāmatai, parasti tā vienkārši ir vieta kurā cilvēki saspamo savus atradumus plaši pazīstamajā interneta vietnē Youtube. Lai nu kā šoreiz man paveicās. Kristīne bija uzrakstījusi patiešām jauku dienasgrāmatu. Pēc izlasīšanas mani pat mazliet pārņēma tādas kā mazas laimes tirpiņas. Bez tām es arī atcerējos tekstiņu ko pāris dienas (vai varbūt pat nedēļas) atpakaļ biju grasījies ierakstīt Skype "I love to be happy for someone who is happy enough to be happy for." latviski tas varētu skanēt apmēram tā "Man patīk priecāties par tiem kas ir gana laimīgi, lai par viņiem būtu vērts priecāties." Lai nu kā viņi gan nav vienīgie, taču dažreiz tas tiešām uzlādē kad tev blakus ir kāds tik laimīgs. Tāpēc tikai vēlējos pateikt paldies. Jo dažreiz tas ir tieši tik cik ir nepieciešams.