Klausījos kādu gudru cilvēku, kurš runāja par laiku. Ziniet - ir labi, dažkārt tiešām ieklausīties par to, kā citi runā par laiku - iespējams noder pašiem veidojot savus loģiskos spriedumus.
Bieži gadās, tā, ka jūs vienkārši zināt, kā ir labāk, bet nespējat to pamatot. Dažkārt, tieši klausoties šajos cilvēkos, var saprast kāpēc lietas ir tādas, kādas tās ir un kādēļ mēs dažreiz vienkārši jūtam kā ir pareizāk.
Tad nu es klausījos, un patiesībā sapratu, ka viņš man parādīja teoriju, kuru patiesībā neviļus biju izmantojis jau pavisam nesen. Man stāstīja par "Flow" - psiholoģijas terminu ( http://en.wikipedia.org/wiki/Flow_(psychology) ), kas patiesībā izskaidro, kādēļ pirmajā reizē darot konkrētu uzdevumu, esmu daudz uztraucies par tā realizāciju, nākamajā , pārgājis jau nedaudz kontrolētākā darbības formā, un visbeidzot (ja uzdevums ir bijis gana sarežģīts) iegājis arī savā "flow".
Interesanti - tas arī izskaidro, kādēļ nekad vairs darot to pašu nedarīšu to ar šo pašu aizrautību.
Ko, es vēlējos pateikt - iespējams, jums nevajag zināt šo teoriju, bet ja jūtaties ne pietiekoši izaicināts, droši vien, ka tas nebeigsies labi. Manā prātā ir tikai 3 lauciņi, kuros es vēlētos atrasties - no pārējiem izvairīties.
Paldies, Igor, šī ļoti iespējams ir labākā laika plānošanas nodarbība kāda man ir bijusi!
