Mana multitaskinga statistika / Ar lāpstu pa pieri

Ļaujiet es drusku pabārstīšos ar patiesībām, jeb visiem zināmām lietām:

1. Laiks ir vienīgā īstā vērtība.
2. Tikai no mums pašiem atkarīgs, kā to izmantojam.
3. Ir lietas, ko darām tikai tādēļ, lai varētu darīt citas lietas, ko mīlam.

Nu jau varētu būt apmēram gana, lai sāktu nelielu apcerējumu par šo tēmu. 

Ir tāda satriecoša programma DeskTime (reklāma, protams, nav apmaksāta, bet nepieciešama). Šī programma rūpējas par to, lai es zinātu cik efektīvi es pavadu savu laiku pie datora. Tur ar visādu brīnumainu  iespēju palīdzību iespējams noteikti ne tikai to, bet arī pārskatīt, kurā laikā esi pie datora, un kurā ne. Lai nu kā, šodien amn ienāca prātā veikt mazu salīdzinājumu - produktīvais laiks darba laikā (9:00 - 18:00) un produktīvais laiks vispār. Ziniet, rezultāti pārsteidz, jo procenti - neatšķiras. Tad nu rodas mans pirmais jautājums:

Cik efektīgi ir visu laiku darboties uz pusslodzi?

Ja paskatās šajā programmā - mans vidējais produktīvais laiks mēnesī ir ap 95 stundām pie datora. ja izdalam to uz 20 darba dienām - 4 stundas un 45 minūtes dienā. (nezinu daudz vai maz, bet tā sanāk) Lai nu kā - ja darbojos vidēji stundā ar pieņemsim 50 % tad tas aizņem 9 stundas un 30 minūtes. Pierēķinot, ka 

man ir jāguļ, jāēd, jāpārvietojas un visu laiku dators arī nav ieslēgts tad patiesībā no šī man ir skaidrs, kur var ņemt laiku.

4*100%=8*50%

Kāda stulba iemesla dēļ tērēt laiku?

Varbūt neesmu supermatemātiķis, bet vismaz tik daudz es saprotu. Vienmēr ir jāizvēlās, kā mēs tērējam savu laiku, jo ir lietas, ko darām tikai, lai varētu darīt citas lietas.

Pieņēmums: Ja strādāšu efektīvāk laikā, kad es pieņemu ka strādāju - vairāk laika atliks man. 

Speciāls paldies: Sabīnei un Jurim par šo ierakstu :)

Ciemos

Viņam nebij dots daudz laika, patiesībā tikai mazs mirklis uz skrienošās nedēļas fona. Kā parasti, viņi jau gaidīja , smaidot savu mierīgo smaidu. Satikšanās, kā vienmēr saldsērīga, jo pārāk retas ir tikšanās reizes. Šoreiz viņam trūka jautājumu, kā negadās bieži. Viņi arī pacietīgi gaidīja, jo laiks, bija tas, kā viņiem noteikti nerūka. 

It is not enough to be busy. So are the ants. The question is: What are we busy about?

Henry David Thoreau 

Var jau būt, ka pārsteidzoši, taču klusēšanas laikam beidzoties, nekas daudz nebija mainījies un viņš tur tāpat arī stāvēja ar mīklām savā galvā, kas tur bija iesprūdušas uz palikšanu. Viņam bija jādodās prom, paliekot sev parādā. Viņiem neatlika nekas cits, kā vērot viņu aizejam, viņi jau sen vairs nespēj neko vairāk. Labākais veids, kā atrast atbildes ir jautājot. 

Labākais veids, kā kaut ko izdarīt - darot.

Mūžība var būt tikai viena diena...

Reiz, laiku atpakaļ es rakstīju par laiku. Man bija jānodzīvo pus gadu, lai ieraudzītu aptuvenu domas ekranizāciju šajā filmā.

Lai arī filma man tiešām patika. Bez visa cita es arī saņēmos šim ierakstam. 

Šonakt, patiesībā man ir jautājumu laiks ... 

Iedomājies visu pasaules laiku. Iedomājies, ja spētu dzīvot mūžīgi, ko Tu darītu? Iedomājies, ka viss, ko vēlies ir sasniedzams. Kā dēļ Tu dzīvotu? Kas būtu tavs iemesls, pamosties no rīta?

Vai nav tā, ka gandrīz viss kļūst nebūtisks? Vai nav tā, ka vārdam dzīvot, ir pavisam cita nozīme? Vai nesāc pārvērtēt savas vērtības? Kas tagad ir vērtīgāks - kārtējā dienas nauda, vai patiess draugs?

 Man ir tikai cerība, ka nojaušu...

Un ziniet, manas atbildes ir gandrīz tādas pašas, kā tad, ja man būtu palikusi tikai viena diena....

P.S. Tikai, lai pievilktu sevi pie zemes... dīvaini, bet šī funkcija ekstrēmu gadījumos tiecas tieši uz vienu un to pašu, jautājums, cik tālu ir ekstrēms?

Kur var nopirkt laiku.

Kur tu pērc laiku?

Pirms aptuveni diviem gadiem visai bieži uzdevu šo jautājumu citiem. Saprotams, ka tie, kuriem jautāju bija samulsuši par jautājumu. Parasti sekoja mērens apdomu mirklis. Jocīgi, bet atbildes bija pavisam vienkārša: '"Es to nepērku, man tas vienkārši ir".
Šodien to jautāja man. Smieklīgi, bet viss, kas kādreiz bijis sarežģīts kādā mirklī var tapt vienkārš. Tā arī man, šī atbilde vairs nemaz nešķiet sarežģīta.

Man tā nav vairāk kā Tev. Es tikai cenšos izmantot lietderīgi ik sekundi.

Dažkārt man patīk Zelta Zivtiņa ar savu "izspied maksimumu", jo ziniet, dzīvot pa pusei ir gandrīz tas pats, kas pusi sava kūkas gabala nomest uz grīdas. Protams, ir cilvēki, kuriem negaršo kūkas, bet man šķiet, ka salīdzinājuma būtība ir diezgan skaidra. Atliek vien atbildēt, ko tu darīsi ar savu gabaliņu.

Tā  ir vienīgā maģija.

Published with Blogger-droid v1.6.7

Un ja nu rītdien

Varbūt jau esmu minējis, ka laiks ir tas, kas mums patiesi ir. Nu, tiesa, precīzāks skaidrojums ir tas, kā mums nav, jo tas ir diezgan neatkarīgs un neuzpērkams lielums. Lai nu kā ideju var nojaust. Vakardien sanāca tāda dīvaina saruna, ar vienu no tiem, kurš jau sen ir blakus. Viņš man stāstīja par to, kā viņam esot apnicis. Apnicis gaidīt, kad viņam atradīs laiku. tad viņam palika vienalga, un tā esot bijusi sasodīti laba sajūta. Tobrīd es pat nenojautu, to, ko sapratu šodien, tādēļ tālāk nedomāju.

Man ir teorija, ka visu var iegūt. Jautājums: Cik laika tas prasa? Pieņemsim, ka mērķis ir Ls 1 000 000. Ja Tu strādā, un saņem Ls 20 dienā tad lai nopelnītu šo naudas summu tev vajadzēs 50 000 dienas jeb 140, 44 gadus. Loģiski, mums nav tik daudz laika. Tādēļ, ja tiešām meklējam veidu, kā nopelnīt miljonu mums būtu jāmeklē veidi, kā labāk pelnīt, jeb kā labāk (lietderīgāk) izmantot laiku, lai mērķi sasniegtu. 

Tagad varu veikt savu secinājumu. Šodien parēķināju, ka vidēji, lai mēs uzrakstītu 500 vārdu vēstuli mums vajag aptuveni 15 min tīri rakstīšanas, nemaz nerunājot par domāšanu un otras vēstules izlasīšanu. Tātad apmaiņa ar 4 vēstulēm, kurā protams ir plašs viedoklis un izklāsts par varbūt pat vairāk kā vienu jautājumu aizņem vismaz stundu. Varbūt, ja mērķis ir draudzības uzturēšana, vai varbūt pat uzlabošana ir vērts padomāt par lietderīgākiem laika izlietošanas veidiem. Jo man jau liekas, ka stundas laikā var izrunāt vairāk, nekā uzrakstīt 4 vēstulēs.

(vairāk izsaka vārdi nevis klips)

Varbūt nākamreiz, kad zvanīs draugs, "Man šodien nav laika!" vietā derēs "Labi, noskatīšos House vēlāk." Lai aizvien retāk nākas dzirdēt frāzi "Viņam vismaz ir laiks."

Laiks, tomēr ir vienīgais, kas mums ir, un dalīties ar to tomēr nozīmē dot sevi tajā mirklī.