Viņš apsēdās un skatījās ārā uz aizsniegošo pasauli. Sniegs drīz būs kļuvis tik daudz, ka mazajiem skudrucilvēciņiem īsti vairs nebūs skaidrs, kuri kādreiz bija ietve, kur iela, un kur zālājs. Tiesa, tas jau neliks viņiem piebremzēt, vai apstāties un padomāt par to, cik patiesībā jauki ir šie svētki - īpaši, ja tie ir balti, nevis kā ierasts šajos platuma grādos pelēkbrūni.
Viņš sēž un raugās, rokās turot kūpošu kafijas krūzi. Viņš jau kādu laiku nekur neskrien. Viņa svētki nebūs ar 106 ēdieniem - pat ne ar 7. Patiesībā, viņš vēl nemaz nav izlēmis, kas būs vakariņās. Reiz dzimusi tieši uz svētkiem viņā ir iesakņojusies pārliecība par to, ka svētki nerodas ēdienā un naudā, kas iztērēta tos radot. Šogad - viņš cer, ka svētki radīsies no tā, ka neviens nesatrauksies par piedegušām piparkūkām, neviens nestrīdēsies par to, kas ir jāskatās no TV piedāvājuma un ikvienam būs kāds ar ko parunāties un pabūt.
Tāpēc vēlot jums kādu, kas saprot, nepārēsties pārāk daudz, un priecīgus svētkus!
