Kāpēc Tu plūc ziedus , un novēli tiem nāvi?
Tagad tev ir jāatbild.
Un arī man.
jo vēlos redzēt to mirdzumu acīs, kad zini - atcerējos
Nu kā sanāca? Varēsim turpināt. Tad es sākšu.
Kāpēc Tu neatstāsi to nepabeigtu?
Kādēļ Tu pasmaidīsi, pat ja cerību nebūs?
Kas Tev liek darīt tās neprātīgas lietas?
Mana kārta atbildēt:
jo man nav nekā grūtāka, kā sev un tev atzīt, ka to nespēju;
jo es zinu, ka labais notiek arī netīšām un pat necerot;
tā sajūta, kad es zinu - man izdevās;
tā sekunde, kurā pārsteigums tavā sejā nomainās pret smaidu un
tā sajūta, kad es zinu - man izdevās;
Tevi tiešām pārsteidza mana motivācija? Nemānies. Tu zināji, ka man tas ir personiski, un tādēļ svarīgi.
Šodien mani iedvesmoja viņa spēja pateikt citādi, to, kas man jau tāpat bija uz mēles
