Rāda ziņas ar etiķeti Paradokss. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Paradokss. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2012. gada 24. maijs

Starp apziņas brīžiem īsti nesanāk elpu ievilkt

Pirms neilga laika, patiesībā vēl šonedēļ, grasījos publicēt rakstu par to, ka labāk kā uz mirkli iegūt ir nezaudēt. Laikam jau es nedaudz nokavēju...

Dzīvē esot dīvaina vieta. Tajā ir mācības, kuras seko viena otrai. Cilvēka izvēle - tās pieņemt vai nē. Tad, ja atteiksies, neuztraucies - tā atkal un atkal tiks nolikta tavā priekšā, līdz būsi gatavs. Neuztraucies, ir tikai dažas patiessības par šo:

  • tu kļūdīsies - visi kļūdās, un neviens nekad nav bijis perfekts ar pirmo reizi.
  • būs mirkļi, kuros tev šķitīs, ka sabrukusi ir pasaule - neesmu piedzīvojis to dienu, kad pamostos un manējā būtu pazudusi.
  • ja nepadosies gana ilgi - būs mirkļi, kad viss izdosies lieliski - izbaudi tos, jo mazie panākumi ved pie lielajiem
  • visa pamatā ir un paliek darbs (treniņš) - ja ceri, ka kļūsi lielisks, neko nedarot - tu kļūdies
  • šim ir jēga tikai katru dienu to atgādinot sev.

Viņš stāvēja Vecrīgā. Tiktiko sasodīti auksts lietus bija nogāzis pār viņu. Ne tik daudz, lai uz ielas paliktu peļķes, bet tieši tik, lai tas lēni sūktos cauri drēbju slāņiem un liktu viņam justies sasodīti ne savā ādā. Tikai pāris dienas bija pagājušas no mirkļa, kad viņš jokoja, par to, kā viss varētu beigties. Patiesībā, jau tad viss bija izdarīts, lai beigtos.
Viens telefona zvans bija mainījis vakara noskaņu.Viņš bija pievīlis sevi - šķiet, ka tā ir smagākā no pievilšanas formām. Viņam šķita, ka viņš zināja - cilvēki mēdz piedot- viņš atklāti cerēja - šī būs tā reize. Viņu biedēja vienīgi paša nespēja samierināties - pēdējo reizi, tas maksāja daudz.

Teorija ir vienkārša -  cilvēks ir cilvēks. Cilvēkam ir vājības, un vēlmes. Vājība - runāt par daudz, vēlme - palīdzēt, jo šķeit, ka zini, kā būs labāk. Cilvēks ir cilvēks -viņš kļūdās. Tas visiem ir skaidrs, bet tas nevienam nav jāpieņem. Kļūdas ir tās, kas atšķir tos, kuriem izdodas, no tiem, kuriem nē. Spēja mācīties no kļūdām, tos, kuri vēlās, no tiem, kuri nē.

Neatbildētie jautājumi ir jāatstāj neatbildēti. Dažreiz tā vienkārši ir vienīgā iespēja..

ceturtdiena, 2012. gada 9. februāris

You wanna be free but not alone.

Paradokss.
Tie pilda un veido viņa dzīvi. Šis ir kļuvis par jauno key point. Tā viņš sēž pie galda. Vīna glāze jau pus stundu glabā nemainīgu saturu un pudele tā arī stāv puspilna. Vai drīzāk pustukša.  Vārdi ekrānā patiesi, bet klaji meli, jo pasaka tieši tik maz, lai nepateiktu neko. Ziniet, kā tas ir runāt, bet neko nepateikt - viņš zina. Viņš vairs neskaita ne laiku ne rindiņas. Būt blakus, tāpat kā iepriekš, bet ar vēlmi vairs nekad. Cik daudz spēka prasa pateikt dažus atklātus vārdus? Viņam, vairāk, nekā ieejams.

Interesanti. Atgādina grāmatu no Remarka, par kara gaitām, kuru reiz lasīju. Kāpēc? Situācija līdzīga, tikai karš notiek pašam ar sevi . Dīvainākais, ka tādā karā tu nekad nezini, vai pretinieki (ne) dara to pašu, vai tikai gaida, līdz spēlīte būs galā.