Kam un priekš kā jeb demokrātijas riņķa danči!

Nu jau sāk iet par traku. Pārāk daudz - "tas man nav jādara" un pārāk maz "es vēlos izdarīt kaut ko labu" ir iezadzies ikdienā. Tad nu lai man pašam kļūtu skaidrs, kā tad es domāju - nolēmu pierakstīt.

Kad es mācījos vēsturi man stāstīja, ka demokrātijas dzimtene bija Senā Grieķija. Tur cilvēki (mūsdienās - brīvie vīrieši) esot pulcējušies tirgū - agorā un noturējuši tautas sapulces, kurās izlēmuši svarīgākos jautājumus. Šādās sapulcēs tad arī ievēlētas svarīgākās amatpersonas, kuras bez algas darbojušās savas tautas labā. Grūtos brīžos sasaucot visus kopā, lai izlemtu kā rīkoties. Protams, dažreiz (kara gadījumos) tauta izvēlējās sekot vienam līderim, bet tad viņām bija pilnīgi skaidrs, ko šis līderis vēlas panākt.

Pie kā mēs nereti nonākam šodien? Informācijas ir reāli par daudz, lai to uztvertu. Informācijas ierobežotība ir resurss to rokās, kas prot ar to manipulēt. Cilvēki, kas ir pie varas saņem informāciju par svarīgiem lēmumiem, un neizpauž to tālāk - drīzāk noklusē. Tādējādi tiek veidota sabiedrība, kura lēmumus nesaprot un pārstāvniecība, kura nesaprot sabiedrību. Neesmu šī eksperts, bet ir mirkļi, kuros dezinformētība noved pie vienaldzības - vienaldzība, pie zemas aktivitātes.

Saliekot šo kopā - saprotams, ka vieglāk manipulēt, bet vai struktūrās, kurās tas iespējams nevajadzētu veicināt caurspīdību?

Te nu mēs nonākam pie sākuma, šai domai - cilvēki ievel pārstāvjus, un cer, ka tie rīkosies gudri, un informēs cilvēkus par notiekošo. Tā vietā - tie izvēlas lemt, un aizbildināties ar aizņemtību, kad lēmumi jāizskaidro. Lai jau mūsu elektorāts nāk pie mums, ja tiem interesē, ko mēs darām.

Fantastiski pārprasta demokrātija.

Par to, kāpēc pat labas idejas izgāžas ...

Šis atkal būs raksts par grāmatu(-ām).

Redziet vienā no maniem video, kurš pievienots izlasei, ir skaidri un gaiši pastāstīts, kā rodās tās satriecoši labās idejas. Tas, ar ko sāk Stīvs ir - idejām nepieciešams laiks, lai nobriestu. Šajā es viņam visnotaļ piekrītu, jo laikam jau nebūtu loģiski, ja es apgalvotu pretējo pats esot pierādījums pretējajam. 

Tas par ko es vēlos šodien runāt - kā mēs zinām, ka ir pienācis laiks, lai ļautu labām idejām izaugt? 

Te atkal ir divas patiesības, kuras ir ekspermentāli pierādītas. 

1. Ja tiek runāts par patērētāju sabiedrību - jaunās preces ķļūst par grāvēju, konkrētā sabiedrības grupā, ja tiek sasniegti apmēram 15% no cilvēkiem, kas tajā ietilpst. Tā ir robeža, pēc kuras, līdz zināmam punktam, preces pārdošanas apjomi ceļās dramatiski. (dažus rakstus atpakaļ: Officers eat last! ) vienā no video tas ir izskaidrots labāk, nekā es jabkad spēšu)
2. Demokrātijā lai pieņemtu lēmumus nepieciešams 50% +1 lielākajā daļā gadījumu. 

Tas, ko es esmu secinājis no šiem abiem - demokrātija nav piemērota jauniem risinājumiem, jeb - tad, kad demokrātija to ieviesīs, tas droši vien jau būs iepriekšējais labais risinājums. 

Grāmatā ir rakstīts par 4 tipu tēliem, kas patiesībā pārstāv (vismaz manā galvā) četras patērētāju grupas - innovators + early adapters , early majority, late majority.

No šī ir diezgan skaidrs, kādēļ es iepriekš apgalvoju, ka demokrātija nav gatava jauniem risinājumiem. Tikai mirklī, kad "the next best thing" būs sasniedzis "late majority" par to nobalsos 50% +1 cilvēks.

Kāpēc arī dažās demokrātijās izdodas ieviest jaunus, inovatīvus risinājumus? Man ir tikai pāris varbūtēji risinājumi, kas patiesībā ir viens un tas pats tikai dažādi pateikts:

• Iespējams lokālā sabiedrības grupa jau ir sasniegusi savu 50% +1 barjeru
• Cilvēkiem ir spēja pārliecināt - runājot, rādot un pierādot, process iet uz priekšu daudz ātrāk
• Lielās grupas no mazām atšķirās tikai ar mērogiem, tie, kas ir vienas sabiedrības inovārori iekšēji (iespējams ar nedaudz citu proporcionālo sadalījumu) arī dalās.
• Dažkārt, nav nepieciešama pārliecība, ka viss būs labi, lai ieviestu jauninājumus jāsāk ar uzticību.

Noslēgumā tikai divi papildinoši citāti no cilvēkiem, kuri man liek mācīties dzīvot vēlreiz!

By building important relationships leaders can achieve better results.

/Peter Fischer/

Dzīve sastāv no riska, mūsdienās it viss ir likts uz spēles un mums ar to jāsadzīvo!

/Claudio A. Rivera/