Rudenī, man bija fantastiska iespēja piedalīties pāri skolniekiem domātos semināros. Semināri bija par uzņēmējdarbību, bet ir vismaz 1 doma, kas palika, līdz šodien to atkal atcerējos.
Bija vakars. Ne īsti vēls, bet gana lai viņš jau atrastos gultā. Tikai vēl 2 domas atradās viņa prātā. Rītdien bija viņam nozīmīga diena, bet tai viņš nebija veltījis vairāk kā minūti šodienas - noliekot uzvalku kaujas gatavībā. Tās bija citas domas.
Tās nebija atdalāmas, un nebija iedomājamas bez otras. Pirmā bija vienkārša - palikt guļot vai sagaidīt rītdienu, kas viņam nozīmēja ļoti daudz. Iespējams, tas bija vērtīgākais, kas viņam bija. Otrā - ja celties, tad kurp doties? Bija vairāki mērķi, vairākas lietas ko zaudēt, neesot klāt...
Tā viņš gulēja - domājot par ieguvumiem un zaudējumiem. Tas nebija pārāk grūti - tikai jāizlemj tas, ko vēlies iegūt un tas, ko nevēlies pazaudēt. Plusiņu un mīnusiņu sistēma, what if analīze un visādas citādas metodes tika izmantotas prātā ar ātrumu, kādā neironi ceļo pa nervu šūnām. Viss tas tikai, lai izlemtu pareizi, zinot, ka pareizu vai nepareizu izvēļu nav.
Kāds, kurš teicis, ka viņam tur jābūt, pret kādu, kurš teicis pretējo. Paļāvība pret spītu. Atriebība pret greizsirdību.
Viņš jau bija kājās un saģērbies. Zābaku rāvējslēdzis un atslēgas pagriezšana bija palikuši viņa ceļā. Tikai viena izvēle ko izdarīt. Viena izvēle, ko viņš atstāja ceļam....
"Pasaulē viss ir risks. Kad ej gulēt, tev jāsadzīvo ar risku, ka pa nakti kaut kas mainījies!"
/Claudio Rivera/


