pirmdiena, 2015. gada 2. februāris

Kāpēc studēt Latvijā?

Šis jautājums mani, tāpat kā daudzus, ir nodarbinājis pārāk ilgu laiku. Vismaz 3 gadus vidusskolā un nu jau pavadot 6 gadu kādā no Latvijas AII ik pa laikam esmu uzdevis sev šo jautājumu. Tieši tādēļ, ka raugoties uz kvalitātes daļu šajā stāstā to neesmu varējis atrisināt ( un tādēļ, ka RS ir pacēlusi biļešu cenas)  nolēmu apskatīt to visu daudz piezemētāk - no finansiālā viedokļa. 

Budžeta vietas

Visiem zināms, ka Latvijā lielāko finansējuma daļu augstākajā izglītībā veido tā sauktās valsts budžeta vietas. Pēc IZM datiem 2014. gadā valsts augstskolās un koledžās tika finansētas - vairāk kā 30 tūkstoši budžeta vietu. Pēc šiem pašiem datiem studējošo kopskaits 89663 studenti. Rupji rēķinot katrs 3 students Latvijā studē budžeta vietā. Neizklausās superīgi, tādēļ palabošu. Es īsti nezinu mehānismu, bet zinu, ka studiju vietām jāgarantē noteikts skaits ar speciālistiem, kas pabeidz noteikto programmu. Tā kā dažas IZM "vajadzīgās" studiju programmas ir gana nepopulāras un vēl vairāk - grūtas tajās jau sākotnēji uzņemot studentus rēķinās ar atbirumu, tādēļ tajās uzņemšanas laikā ir vairāk budžeta vietu nekā valsts patiesībā atmaksājusi, kas nozīmē - reālais konkurss uz budžeta vietu ir vēl mazāks. Patiesībā - atsevišķās studiju programmās pamata pieteikšanās laikā - tā vispār nav. Te var apskatīt kāda ir situācija - https://v1latvija.viss.gov.lv/Statistics/Default.aspx#lu. Secinājums ir viens - ja labi meklē studiju vietu, kurā pašam nebūs jāmaksā par izglītību atrast nav tik grūti, ja vien esi spējīgs paciest kādu nedaudz eksaktāku priekšmetu.

Lai nu kā - papētot http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/statistika/ skaidri vai mazāk skaidri iezīmējas fakts, ka skolnieki saņem aizvien mazākus vērtējumus (domājot %), kas liek domāt, ka augstskolās, kurās vērtē % rādītājus (nu jau man šķiet, ka lielākajā daļā) iespējas iekļūt budžeta grupā aizvien palielinās. Šis gan neļauj ieviest jaunu secinājumu - tikai pierāda - jo vecāks paliec, jo iespēj lielāka.

Kopējais ietaupījums: studiju maksas apmērā

Stipendijas

Kā zināms, Latvijā stipendijas apjomu (bakalauriem un maģistriem) rēķina 145.23 Euro apmērā gadā uz vienu budžeta studentu. Augstskolu praksē, gan šo stipendiju neizsniedz katram, bet gan apmēram 10 % no studējošajiem, toties šo summu iespējams saņemt katru mēnesi.  Kopumā, tam vajadzētu stimulēt studentus mācīties cītīgāk un pierādīt sevi akadēmiskajā jomā un sniegt motivāciju. Patiesībā - iespējams, ka tā tas arī strādā no kāda 2. semestra.

Pirmajā semestrī stipendijas tiek piešķirtas raugoties uz iestāšanās rezultātiem, jeb cik labi tev gāja skolā. Kas nozīmē - ja esi saņēmis A - matemātikā, A - latviešu valodā un A - angļu valodā (patiesībā, ļoti iespējams, ka pietiek arī ar 1 A un 1 B vai tamlīdzīgi) un iestājies studiju programmā ar gana daudz budžeta vietām (un stipendijām) tad iespējams veselu pus gadu saņemt apmēram 140 Euro mēnesī.

Kopējais ietaupījums: ja esi labi mācījies vidusskolā - 140*5 = 700 Euro

Rīgas Satiksme

Tikko izsludinātā cenu celšana visiem bija diezgan nepatīkams pārsteigums, jo palielinājums vienkārši strādājošam cilvēkam ir visai būtisks. Aplūkošu ekonomiskāko no braukšanas veidiem - abonenta biļetes un tikai vienu  no tām - visiem transportiem, visām mēneša dienām. Tās cena palielinājusies no 40 Euro un 50. Studentam šī cena palikusi nemainīga - 16 Euro. Tā kā studentu apliecības piešķir uz gadu, tad ietaupījums, kas rodas no būšanas par studentu, ja bieži un daudz izmanto sabiedrisko transportu ir visai ievērojams.
Kas ir interesanti - esam nonākuši pie tā, ka arī Rīgā deklarētie neklātienes studenti var saņemt atlaides - vai nav satriecoši :) (Nilam vismaz kaut kur izdevies ieviest šī veida atlaižu dalījumu)

Kopējais ietaupījums: (50 - 16)*12 =  384 Euro

Studentu atlaides

Pēdējais no, manuprāt, elementārajiem naudas ietaupīšanas veidiem studentiem ir atlaides. Būtībā izmantojot ISIC vai dažkārt pietiek ar vienkāršu studentu apliecību iespējams atrast vietas, kur gandrīz jebkam iespējams ietaupīt. Vienīgie izņēmumi varētu būt pārtikas veikali un degviela. Lai nu kā - visam citam atlaides variē no 5 - 20%, tiesa kopējais ietaupījums atkarīgs no tā cik daudz tam tiek tērēts.

Kopējais ietaupījums: apmēram 10% no visa kā.

Studējošā kredīts

Man šķiet, ka visus elementāros ietaupīšanas veidus būšu izsmēlis un jāķeras pie sarežģītākiem. Pats par sevi šis kredīts ir visai izdevīgs papildus naudas avots. Ja vien varat gaidīt, iespējams sakrāt gana lielu naudas summu, bet ne tur ir šī kredīta izdevība. Swedbank mājas lapa saka:


"Ja kredīta saņemšanas vai atmaksas laikā tev vai tavam laulātajam piedzimst bērns, pēc studiju pabeigšanas valsts uz pieteikuma pamata dzēš 30% no studējošā kredīta neatmaksātās pamatsummas atlikuma par katru bērnu."

Tad nu re - deviņi mēneši ir visai ilgs laiks. Lielā daļā Latvijas augstskolu uzņemšana notiek 2 reizes gadā, kas pēc mana aprēķina dod iespēju diezgan vienkārši ietaupīt 30% no atdodamās naudas, kas palīdzētu bērna kopšanai. (Jāatzīmē gan, ka lai šis kredīts būtu izdevīgs vēlams studijas pabeigt, bet tam ir daudz iespēju, jo ir gana daudz 1 - 2.5 gadu programmas, kuras iespējams pabeigt atrodoties vēl bērna kopšanas atvaļinājumā.

Veiksmīgi realizējot šo taktiku un kļūstot par vairāku bērnu vecāku - iespējas ietaupīt ir visai lielas.

Kopējais ietaupījums: 30% no kredīta atlikušās pamatsummas


Varat saukt mani par optimistu,bet kā studējot ietaupīt 1000 Euro gadā es redzu pavisam vienkārši - nav pat jāpabeidz studijas. Ja esi īpaši centīgs, izdomas bagāts, un visādi citādi apdāvināts - iespējams, ka summa var izaugt vēl daudz lielāka (īpaši  ja piedzimst bērns un tu pabeidz studijas). Tā kā Latvijā drīksti studēt budžeta vietā cik reizes vēlies - arī mēģinājumu skaits pabeigšanai (un lai iestātos pirmajā kursā) nav limitēts - izbaudiet studijas :) 

Nekad nebiju domājis, ka šo dziesmu ievietošu savā blogā:


trešdiena, 2015. gada 14. janvāris

Spoiled?

Kādā valsts institūciju darba grupā, kurā patīkama kārta bija pieaicināti nozares un nevalstiskā sektora pārstāvji, notika diskusija, par konkrēta uzņēmējdarbības veida valstisko regulējumu.

Kopumā es neiebilstu pret stingrām prasībām šajā jomā, kas regulētu uzņēmuma darbību, taču kļuva interesanti, kad pievērsāmies, prasībām, kas regulē šo uzņēmumu vadību jeb precīzāk vadītājus (valdi). Man sāka šķist, ka braucam auzās.

Patiesībā, ne jau prasībās ir vaina, bet gan iedomās, ka valsts iestādēm ir nepamatoti jāierobežo uzņēmuma akcionāru tiesības izvēlēties labākos vadītājus. Norma skan "valdes locekļiem ir amata pienākumu veikšanai nepieciešamā izglītība un triju gadu profesionālā darba pieredze atbilstošu funkciju pildīšanā". Tātad,  ja es vēlos darboties šajā nozarē un iecelt par sava mārketinga direktoru (un valdes locekli reizē), kādu, kas ir nozares guru (nostrādājis 10 gadus taču nav vēlējies iegūt izglītību, un droši vien izlasījis vairāk par mārketingu nekā viss augstskolas 4. kurss) vai par savu IT direktoru (un valdes locekli) piemēram Marku Zukenbergu (Mark Zuckenberg) vai vēl pārīti citu, tad es nedrīkstētu, jo es esmu vai nu esmu krāpnieks, ar nevainojamu reputāciju (un tad arī augstskolā izglītota valde nevienu neglābs), vai arī nesaprotu, kā vadīt uzņēmumu, bet vienalga ar nevainojamu reputāciju. Izrādās, ka šādu cilvēku iekļaušana valdē palielina datu zādzības risku (tāpat, kā Wi-Fi tīkla lietošana, tikai to neviens neaizliedz) vai arī bojā uzņēmuma reputāciju (un šis ir dīvaini, jo valdes loceklim arī  tiek prasīta nevainojama reputācija tā pat, kā akcionāram).

Abos no gadījumiem, esmu priecīgss, jo, lai kāda būtu motivācija, šī norma noteikti ir novērsusi to, ka Sers Ričards Brensosns (Sir Richard Brenson) un lielākā daļa Latvijā pazīstamu blondīņu*  nokļūs šo uzņēmumu valdēs. Protams, man ir (naiva) cerība, ka šis ir jaunais AI stimulēšanas veids, jo ar šādu normu iekļaušanu vēl citās uzņēmējdarbības nozarēs (un iespējams citos uzņēmuma līmeņos) pieaugs pieprasījumu skaits pēc profesionālās izglītības atzīšanas. Labi, gan, ka mēs šodien tādi izglītoti cilvēki forši pasēdējām un iespējams radījām sistēmu, kurai kalpot, nevis sistēmu, kura kalpos.

"Nothing that is worth knowing, can be tought!"
/Oscar Wilde/

*atsauce uz sarunu ar kādu mārketinga cilvēku, kas man stāstīja - Latvijā reklāmām blondīni ar labu reputāciju sabiedrībā atrast, esot gandrīz neiespējami.