Es teiktu, ka man neviens nekad nav mācījis jautāt. Drīzāk, kādreiz man mācīja to nedarīt uz maniem "Kāpēc?" atbildot ar neizteiksmīgu "Tāpēc."
Es domāju ka man neviens nav mācījis cik svarīgi ir saprast cilvēkus. Es gan neteiktu, ka to protu, bet šī atziņa man ļāva saprast, ka vēlos pazīt sevi.
Pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka neviens man nemācīja kļūdīties. Vienmēr visi teica: "Nedari tā, tā darīt ir nepareizi." Šodien es zinu, ka dažas kļūdas man ir ļāvušas nokļūt tur, kur esmu. Jo dažreiz, mirklī, kad viss noiet greizi, rodas patiesie atklājumi. Vīrs, kurš izdomāja līmlapiņas vēlējās radīt pasaules stiprāko līmi. Viņa kļūda tagad organizē miljonu dienas... Vai tiešām kļūdīties nav tā vērts?
Kādēļ es tā dievinu savu bērnību? Iespējams, man neviens pat necentās iestāstīt visu pasaules gudrību. Iespējams, man varēja dot vairāk, jo bija bērni ar lielākām mantu kastēm. Es ticu, ka man iedeva ļoti daudz kā tāda, ko tagad novērtēju daudz vairāk, nekā kārtējo jauno rotaļlietu. Man bija pasaule, kurā mācīties. Man netika mācīts viss, ko man varēja iemācīt, man ļāva iemācīties, to, ko vēlējos. Man ļāva nobrāzt ceļus, lai es ātrāk sāktu braukt ar divriteni, jo zinu, cik ļoti sāp neveiksme. Man ļāva rāpties augstākajos kokos, jo tā tolaik tā bija labākā iespēja, kā paplašināt horizontu.
Iespējams, man varēja dot vairāk, jo patiesi, vēlējos es daudz, bet nekā vērtīgāka par izvēli, man iedot nevarēja, un šobrīd šķiet, ka tieši to man deva, cik prasīju.
Tiesa, tagad es tērēju savu laiku, lai saprastu, kurā virzienā vislabāk doties, bet ikkatrs mans spertais solis man atkal ļauj izvēlēties. Es ticu, ka tas ir vienīgais veids, kā nodzīvot dzīvi, kuru var nosaukt par savu.
Ziniet, pat google nezin universālu atbildi uz jautājumu, kā izvēlēties labāko - iespējams, tieši tādēļ, ka tas tomēr nav triviāls jautājums. Man jau sen nepietiek ar vienkāršu "Tāpēc!", jo reti kad atbilde bez pamatojuma ir gana laba.
Tas, ko esmu uzraktījis varbūt nav orģināls, un dažbrīd izklausās klišejiski, bet no tiesas, cik daudz jaunu stāstu patiesībā ir uz pasaules? Varbūt, šie ir tikai mani neskaitāmie veidi, kā pastāstīt manējos. Es nerakstu katru dienu, es rakstu tad, kad esmu atradis jaunu veidu, kā pasniegt to, kas man sakāms.
Ziniet, pat google nezin universālu atbildi uz jautājumu, kā izvēlēties labāko - iespējams, tieši tādēļ, ka tas tomēr nav triviāls jautājums. Man jau sen nepietiek ar vienkāršu "Tāpēc!", jo reti kad atbilde bez pamatojuma ir gana laba.
Tas, ko esmu uzraktījis varbūt nav orģināls, un dažbrīd izklausās klišejiski, bet no tiesas, cik daudz jaunu stāstu patiesībā ir uz pasaules? Varbūt, šie ir tikai mani neskaitāmie veidi, kā pastāstīt manējos. Es nerakstu katru dienu, es rakstu tad, kad esmu atradis jaunu veidu, kā pasniegt to, kas man sakāms.
