" Just gonna stand there and watch me burn."
Vai nav paradoksāli, ja kāds to saka, kamēr skaties uz mēnesi? Pagāja varbūt vēl dažas sekundes. Mani soļi iesāka jau tik daudzreiz mīto ietvi, taču es kādā savādā veidā zināju,tas vairs nebūs vienkārši ceļš mājup. Un tiešām, šis vakars atšķīrās. Es tikai blāvi nojautu, kādēļ uzliku repeat šai dziesmai un pagriezu mūziku nedadz skaļāk, bet bija sajūta, ka šie divi, man šodien ir vajadzīgi.Tajā ierastajā krustojumā, kur dzeltenais mirguļo, vēstot, ka nu jau tev jābūt pašam gana lielam, lai pieņemtu lēmumu cik droši vari šķērsot ielu, viņš man skaidri deva ziņu:
"I know it's lies"
Un tā viena vienīgā automašīna, bez pagrieziena nogriezās uz ceļa, pār kuru biju plānojis doties, tikai aizdomājos pie šīs frāzes.Tikai pāris desmitus metrus tālāk, kad šķērsoju jau citu ielu ieraudzīju to ķiršu koku, kuru jau dažas dienas iepriekš biju ievērojis. Tas ir pilnos ziedos, viņš tikai noteica teica:
"There will be no next time"
Un es piegāju un noplūcu mazu zariņu, lai manā istabā arī paliktu nedaudz šī vakars. Kad jau ejot prom pametu vēl vienu skatu uz to viņš turpināja:"And set this house on fire!"
Un patiesi un uz naksnīgo debesu fona un dažādā apgaismojuma dēļ tas izskatījās gluži kā degam.Pēdējā replika sekoja jau pavisam drīz, vai patiesībā vēl pēc krietna laika. Tas bija pie laternas, kas apgaismoja kastani, kurš nu jau gandrīz pārauga lampas ierobežoto pacēlumu. Lampas izdvestā dīvainā staru kūļa dēļ, tas izskatījās gluži dzeltens un viņai tikai atlika piebilst:
"I love the way you lie!"
Nekas vairs nebija nepieciešams, dialogs bija galā, es varēju izņemt austiņas. Atlikušo ceļu līdz mājai mēroju klusējot, un domājot, cik gan bieži es neesmu ieklausījies, ja man kāds mēģina, ko pateikt, vai arī neesmu sapratis, jo nespēju uz to palūkoties citādi. Bet tad es atcerējos:
Sasodīti apaļa pasaule, ar laiku viss atpakaļ nāk.
Reinis Piziks
vai arī,
What comes around goes around
šovakar nespēju izvēlēties, jo patiesībā abās ir pa bišķim no vakara.
