svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs

Cits skata punkts

Esat kādreiz sēdējuši autobusa pieturā, gaidot autobusu, kurš nekad nenāks? Man sanāca. Sanāca labāk nekā tika plānots. Iespējams, tieši tā, man tagad būtu jāraksta, jaunā skatu punktā.

Es dažreiz raudu no rītiem.
Tā, par neko, bet asaras birst.
Es dažreiz raudu no rītiem
par vakardienas mirušajiem mirkļiem.

Es dažreiz raudu vējā.
Nevisai stipri, bet asaras birst.
Es dažreiz raudu vējā
Par visu, kas tajā ir palaists.

Es sen jau vairs neraudu par sodiem.
Pavisam nemaz, tas nav tā vērts.
Es vairs neraudu par sodiem.
Lai asaras neatmirdz viņu kārajās acīs.

Es neraudu par savām kļūdām,
un neraudu arī pie grāmatām
Jo man jau mazam tika mācīts,
Ka noraudātās lapās grūtāk ir lasīt.

Dažreiz man patīk nostalģiski mirkļi, tie atgādina kādu dienu, kas bijusi tev jau vienreiz, un nenāks atpakaļ. Un iespējams labi, ka tā. Nesen Youtube uzdūros citātam, kura autors man palika nezināms:

Dzīvo tā, lai nebūtu jāatgriežas.

Un man tikai gribās pielikt, "jo iespējas, visticamāk nebūs". 

Šodiena ir pēdējā no brīvdienām, pirmā no nākamās vasaras dienām. Un tieši tā, to arī vajadzētu pavadīt.


"Just take it to the next level" he said.

Jo nekas vairāk jau nav palicis. Izvēle tika izdarīta jau tad, kad pārtrūka pavediens.
Bija sākuma naivums. Nedrošs, un nedaudz uzjautrinošs bet bija. Bija samocīta fāze. Diemžēl, bet no tās jau neizbēgt. Bija kas labāks, nekā iepriekš, jo patiesībā atgriezties ir vieglāk nekā sākt no jauna. Un bija, kas neizskaidroti savāds. Laikam jau ik pa mirklim, mēs mēdzam apmaldīties, un uzmest kādu cilpu pa ceļam.
Tālāk ir jāiet, jo tikai pieceļoties mēs pierādām, ka esam ieguldīto pūļu vērti.

Turpinājums starp rindiņām.

otrdiena, 2011. gada 7. jūnijs

definitely beautiful (pieturzīmes pēc izvēles)

Pēdējā laikā sanācis daudz skaidrot, paskaidrot un apskaidrot. Maz jau aizdomājās, par to cik viegli/grūti tas ir. Nesen manīju projekta "Iespējamā misija" absolventu bildes. Ziniet, ja man kāds jautātu, tad es būtu priecīgs pie viņiem mācīties. Dažkārt mēs nenovērtējam to, ko viņi patiesībā spēj mums dot.

(atvainojos par skaņas kvalitāti, bet tam bija jābūt šim variantam)


Tad es nejauši uzgāju šo klipu. Un ziniet, iespējams šo dzejoli vajadzētu iekļaut angļu valodas obligātajā literatūrā, jo bez visa tā, pārējā, kas tajā ir tas pasaka arī:

Teachers make a god damn difference. What about you?
/Taylor Mali/

Un patiesi, cik no mums ar savu esību, vai arī patni (tā esot rakstījis Rainis) sasniedz ko līdzīgu, kā skolotājs, kas mūža laikā mācījis tūkstošiem bērnu, bet iespējams atceras ikkatru no tiem kā personību.

Šādos brīžos man šķiet, ka toreiz Dāvis iespējams spēja paredzēt nākotni, jo prātā ataust doma par

<britu akcents> 
"Hello class. My name is Mr. Salenieks and today I'm going to teach you ." 
</britu akcents>

Droši vien to var saukt par savdabīgu apsveikumu skolotājiem (šī vārda visplašākajā izpratnē), viņiem kārtējo reizi ir izdevies no bērniem radīt cilvēkus, un kā ik katru gadu, jau drīz pienāks laiks, kad būs jāļauj viņiem iet. Jo mākslas darbi vērtību iegūst procesā, bet atstājot darbnīcu tie padara labāku pasauli.

sestdiena, 2011. gada 4. jūnijs

Nevēlies pagaidīt? tu man jautāji.
Nē, mēs jau tā pārāk daudz gaidām nevis darām. es atbildēju.
Un ko tad tu vēlies darīt? tu ieinteresēti pajautāji.
Pagaidi mirkli, es vēl neesmu izdomājis.

Izvēles ir tas no kā sastāv mūsu ikdiena. Sekundes iet pietuvinot mūs nākamajai un attālinot n iepriekšējas. Krustceles – tā apziņā parādās iespēja doties tālāk. Vienmēr, vai gandrīz vienmēr, jau ir krusts. Vienmēr ir ceļš pa kuru atnāci, un vienmēr ir pa labi un pa kreisi Reti gadās, ka nav ceļa taisni, kas ir pa vidu abiem. Izvēles ir tas, kas mūs uzved uz kāda no tiem.


Tu izdomāji?
Ko tieši?
Ko mēs darīsim?
Pagaidi...

Tuvojoties krustcelēm mums jāizvēlas, kurp iesim. Un jocīgākais, ka ja neizvēlēsimies mirklī, kad tur nonāksim, tad var gadīties, ka netīši paejam garām, un turpinām tā, kā spējam, nevis vēlamies. Un dažreiz, nav nekā labāka kā iespēja pašam izvēlēties.

Man pietiek
Kurp Tu ej?
Prom.

Nekad neatsakies, ja tev ir izvēle. Dzīvā, tāpat  kā pēdējā autobusā, ja nenspiedīsi pogu durvis neatvērsies. Arī atteikšanās izvēlēties mirklī, kad tev tā ir dota ir izvēle, tikai tad jau tu visus trumpjus esi padevis tālāk.

Nesauc, viņa vairs nedzirdēs, asaras pil pārāk skaļi. 


Vakara/nakts noskaņai