Šis jautājums mani, tāpat kā daudzus, ir nodarbinājis pārāk ilgu laiku. Vismaz 3 gadus vidusskolā un nu jau pavadot 6 gadu kādā no Latvijas AII ik pa laikam esmu uzdevis sev šo jautājumu. Tieši tādēļ, ka raugoties uz kvalitātes daļu šajā stāstā to neesmu varējis atrisināt ( un tādēļ, ka RS ir pacēlusi biļešu cenas) nolēmu apskatīt to visu daudz piezemētāk - no finansiālā viedokļa.
Budžeta vietas
Visiem zināms, ka Latvijā lielāko finansējuma daļu augstākajā izglītībā veido tā sauktās valsts budžeta vietas. Pēc IZM datiem 2014. gadā valsts augstskolās un koledžās tika finansētas - vairāk kā 30 tūkstoši budžeta vietu. Pēc šiem pašiem datiem studējošo kopskaits 89663 studenti. Rupji rēķinot katrs 3 students Latvijā studē budžeta vietā. Neizklausās superīgi, tādēļ palabošu. Es īsti nezinu mehānismu, bet zinu, ka studiju vietām jāgarantē noteikts skaits ar speciālistiem, kas pabeidz noteikto programmu. Tā kā dažas IZM "vajadzīgās" studiju programmas ir gana nepopulāras un vēl vairāk - grūtas tajās jau sākotnēji uzņemot studentus rēķinās ar atbirumu, tādēļ tajās uzņemšanas laikā ir vairāk budžeta vietu nekā valsts patiesībā atmaksājusi, kas nozīmē - reālais konkurss uz budžeta vietu ir vēl mazāks. Patiesībā - atsevišķās studiju programmās pamata pieteikšanās laikā - tā vispār nav. Te var apskatīt kāda ir situācija - https://v1latvija.viss.gov.lv/Statistics/Default.aspx#lu. Secinājums ir viens - ja labi meklē studiju vietu, kurā pašam nebūs jāmaksā par izglītību atrast nav tik grūti, ja vien esi spējīgs paciest kādu nedaudz eksaktāku priekšmetu.
Lai nu kā - papētot http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/statistika/ skaidri vai mazāk skaidri iezīmējas fakts, ka skolnieki saņem aizvien mazākus vērtējumus (domājot %), kas liek domāt, ka augstskolās, kurās vērtē % rādītājus (nu jau man šķiet, ka lielākajā daļā) iespējas iekļūt budžeta grupā aizvien palielinās. Šis gan neļauj ieviest jaunu secinājumu - tikai pierāda - jo vecāks paliec, jo iespēj lielāka.
Kopējais ietaupījums: studiju maksas apmērā
Stipendijas
Kā zināms, Latvijā stipendijas apjomu (bakalauriem un maģistriem) rēķina 145.23 Euro apmērā gadā uz vienu budžeta studentu. Augstskolu praksē, gan šo stipendiju neizsniedz katram, bet gan apmēram 10 % no studējošajiem, toties šo summu iespējams saņemt katru mēnesi. Kopumā, tam vajadzētu stimulēt studentus mācīties cītīgāk un pierādīt sevi akadēmiskajā jomā un sniegt motivāciju. Patiesībā - iespējams, ka tā tas arī strādā no kāda 2. semestra.
Pirmajā semestrī stipendijas tiek piešķirtas raugoties uz iestāšanās rezultātiem, jeb cik labi tev gāja skolā. Kas nozīmē - ja esi saņēmis A - matemātikā, A - latviešu valodā un A - angļu valodā (patiesībā, ļoti iespējams, ka pietiek arī ar 1 A un 1 B vai tamlīdzīgi) un iestājies studiju programmā ar gana daudz budžeta vietām (un stipendijām) tad iespējams veselu pus gadu saņemt apmēram 140 Euro mēnesī.
Kopējais ietaupījums: ja esi labi mācījies vidusskolā - 140*5 = 700 Euro
Rīgas Satiksme
Tikko izsludinātā cenu celšana visiem bija diezgan nepatīkams pārsteigums, jo palielinājums vienkārši strādājošam cilvēkam ir visai būtisks. Aplūkošu ekonomiskāko no braukšanas veidiem - abonenta biļetes un tikai vienu no tām - visiem transportiem, visām mēneša dienām. Tās cena palielinājusies no 40 Euro un 50. Studentam šī cena palikusi nemainīga - 16 Euro. Tā kā studentu apliecības piešķir uz gadu, tad ietaupījums, kas rodas no būšanas par studentu, ja bieži un daudz izmanto sabiedrisko transportu ir visai ievērojams.
Kas ir interesanti - esam nonākuši pie tā, ka arī Rīgā deklarētie neklātienes studenti var saņemt atlaides - vai nav satriecoši :) (Nilam vismaz kaut kur izdevies ieviest šī veida atlaižu dalījumu)
Kopējais ietaupījums: (50 - 16)*12 = 384 Euro
Studentu atlaides
Pēdējais no, manuprāt, elementārajiem naudas ietaupīšanas veidiem studentiem ir atlaides. Būtībā izmantojot ISIC vai dažkārt pietiek ar vienkāršu studentu apliecību iespējams atrast vietas, kur gandrīz jebkam iespējams ietaupīt. Vienīgie izņēmumi varētu būt pārtikas veikali un degviela. Lai nu kā - visam citam atlaides variē no 5 - 20%, tiesa kopējais ietaupījums atkarīgs no tā cik daudz tam tiek tērēts.
Kopējais ietaupījums: apmēram 10% no visa kā.
Studējošā kredīts
Man šķiet, ka visus elementāros ietaupīšanas veidus būšu izsmēlis un jāķeras pie sarežģītākiem. Pats par sevi šis kredīts ir visai izdevīgs papildus naudas avots. Ja vien varat gaidīt, iespējams sakrāt gana lielu naudas summu, bet ne tur ir šī kredīta izdevība. Swedbank mājas lapa saka:
"Ja kredīta saņemšanas vai atmaksas laikā tev vai tavam laulātajam piedzimst bērns, pēc studiju pabeigšanas valsts uz pieteikuma pamata dzēš 30% no studējošā kredīta neatmaksātās pamatsummas atlikuma par katru bērnu."
Tad nu re - deviņi mēneši ir visai ilgs laiks. Lielā daļā Latvijas augstskolu uzņemšana notiek 2 reizes gadā, kas pēc mana aprēķina dod iespēju diezgan vienkārši ietaupīt 30% no atdodamās naudas, kas palīdzētu bērna kopšanai. (Jāatzīmē gan, ka lai šis kredīts būtu izdevīgs vēlams studijas pabeigt, bet tam ir daudz iespēju, jo ir gana daudz 1 - 2.5 gadu programmas, kuras iespējams pabeigt atrodoties vēl bērna kopšanas atvaļinājumā.
Veiksmīgi realizējot šo taktiku un kļūstot par vairāku bērnu vecāku - iespējas ietaupīt ir visai lielas.
Kopējais ietaupījums: 30% no kredīta atlikušās pamatsummas
Varat saukt mani par optimistu,bet kā studējot ietaupīt 1000 Euro gadā es redzu pavisam vienkārši - nav pat jāpabeidz studijas. Ja esi īpaši centīgs, izdomas bagāts, un visādi citādi apdāvināts - iespējams, ka summa var izaugt vēl daudz lielāka (īpaši ja piedzimst bērns un tu pabeidz studijas). Tā kā Latvijā drīksti studēt budžeta vietā cik reizes vēlies - arī mēģinājumu skaits pabeigšanai (un lai iestātos pirmajā kursā) nav limitēts - izbaudiet studijas :)
Nekad nebiju domājis, ka šo dziesmu ievietošu savā blogā:
