Rāda ziņas ar etiķeti Vārdi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Vārdi. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2011. gada 17. septembris

Tāpat vien


Kad biju bērns ticēju, ka ir lietas, kuras notiek tāpat vien. Man šķita, ka puķes zied, jo ir pavasaris, un pavasaris ir jo tikko bija ziema. Protas, ka ziemas galvenais priekšnosacījums bija sniegs, bet sniega ziema. Tātad viss notika tikai tādēļ, ka bija jānotiek.
Kā izrādījās vēlāk, šīs elementārās lietas notiek, jo tām ir mērķis. Puķes zied, lai spētu nodrošināt sugas eksistenci, gadalaiki ir atkarīgi no zemes rotācijas ap sauli, kas savukārt notiek dēļ gravitācijas. Katram procesam un darbībai ir kāds spēks, kas to veicina.
Jau augot lielākam, man šķita, ka arī pasākumi notiek tādēļ, ka tiem ir jānotiek. Ballītes ir pašsaprotamas, un autobusi nāk, jo tā jānotiek. Tie izrādījās vēl vieni dzīves maldi. Ballītes tiek organizētas, jo cilvēkiem tās patīk un autobusi nāk, jo kāds ir izplānojis to sarakstu, lai cilvēkiem būtu vieglāk nokļūt pie mērķa. It visam aizmugurē ir darbīgas rokas, kas to dara, spēks, kā iepriekš rakstīju.
Šī nedēļa ir noslēgusies ar jaunu domu, pie kuras atgriežos atkal un atkal: Ja neko nedarīsi, nekas nenotiks. Protams, tikai fantastikas filmās varoņi vieni spēj izglābt pasauli, mūsu pasaulē tā nenotiek. Droši vien tādēļ šis teikums strādā vēl vairāk, jo ja pareizi atceros šādi skan pirmais sakāmvārds, ko iemācījos angliski.

One is not a fighter, but one can make a difference.

Protams, ka skan demogoģiski, bet ir taču vēlēšanas. Kad tev pēdējo reizi izdevās apgāzt kalnu vienam pašam?



sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs

Pat tavi čuksti var būt skaļāki, kā pūļa kliedzieni.

Vai tu proti runāt?
Protams, to taču prot katrs.

Cilvēkiem ir tāda briesmīga īpašība, uzskatīt, ka viņi visu dara pareizi. Varbūt ne visiem, un ne par visu, bet pamatā tieši tā arī ir. Šoreiz es pat nerunāšu par visām dzīves darbībām, kurās mums šķiet, ka esam zvaigznes. Pietiek tikai, ja padomājam par to, ko runājam, un ko pasakām.

Vai tad, kad tu runā, tevi dzird?
Protams, nevar taču nedzirdēt, ja kāds runā.

Es reiz biju kādā vietā, kur man stāstīja, ka teju ikkatru teikumu var aizstāt ar īsāku, daudz koncentrētāku - tādu, kurā ir tevis izteiktā teikuma domas esence. Patiesībā, stāstītājs deva mums kādus 5 jau definētus paraugus, un ticiet, daudz, no tā, ko pateicām varēja reducēt tieši uz tiem. Iespējams, tas ko sakām ir vienkāršāks, nekā domājam?

Un ko cilvēki dzird, ja ieklausās tajā ko saki?

Ilgu laiku domāju, ka cilvēki mani nesaprot. Iespējams, un ļoti ticams, ka tā arī bija. Smieklīgi (protams, tikai tagad), jo man likās, ka viņi neprot manī klausīties. Šobrīd, es drīzāk domāju, ka es nepratu stāstīt viņiem. Uzgāju kādu video, kas vēlreiz atgādināja, cik svarīgi ir ne tikai runāt, bet mācēt pateikt to, ko vēlies.


Varbūt tas arī ir tikai fake klipiņš, bet patiesība stāv ļoti tuvu tam. Dažreiz tiešām svarīgākais ir nevis, ko tu saki, bet gan kā tu to dari.