Pirmais mēģinājums.
Mazs bērns ar stikliem rotaļājas,
Mazs bērns tur mozaīku liek,
Tā mana sirds, kas sāpēs stājas,
Tur saplīsušus sapņus liek.
Tai rokas asinīs jau mirkst.
Pār vaigiem rit man asaras,
Bet nespēj tā vairs tevi sasniegt,
Un sašķīst pasaka par mums.
Un tad, pēc pāris gadiem,
Kad plauktā putekļi sāk krāties.
Mazs bērns, ar rokām rētainām
Sāk pasakās un stāstos rakties.
Ar cerību, cik melns aiz naga
Kad katrs mirklis šķiet no svara,
Tas jaunus vākus vaļā ver,
Bet sirds tam pavēl vēl un vēl.
Ko meklē plauktā vecajā?
Tur jauna sen vairs nav nekā.
Viss pagājis un sen ir bijis
Un izstāstīts jau pasakās.
Tur jauna Tev vairs nav nekā,
Jo nedzīvo tu pasakā.
Un otrais mēģinājums:
Mazs bērns ar stikliem rotaļājas,
Mazs bērns tur mozaīku liek,
Tā mana sirds, kas sāpēs stājas,
Tur saplīsušus sapņus liek.
Tai nav vairs laimes sajūtas
Un sadragāts tai aust ik rīts.
Par rītdienu tā nespēj domāt
Tai katrs mirklis mokās tīts.
Tai rokas sen asinīs jau mirkst.
Pār vaigiem rit man asaras,
Bet nespēj tās vairs tevi sasniegt,
Un sašķīst pasaka par mums.
Bez sākuma un saprātīgām beigām
Tai bija lemts tikai mirkli būt
Lai smalki saplosītu dzīvi manu
Un liktu man jau atkal skumt.
Vēl vienu klusu gulbja dziesmu
Es pačukstēšu pasaulei,
Lai ir kāds, kas vēl zin kā sāp
Kad man vairs nebūs spēka
esiet nesaudzīgi ar kritiku un vērtējumiem, es tiešām gribu nedaudz kļūt labāks, bet tam man vajag viedokļus.
