Kādā valsts institūciju darba grupā, kurā patīkama kārta bija pieaicināti nozares un nevalstiskā sektora pārstāvji, notika diskusija, par konkrēta uzņēmējdarbības veida valstisko regulējumu.
Kopumā es neiebilstu pret stingrām prasībām šajā jomā, kas regulētu uzņēmuma darbību, taču kļuva interesanti, kad pievērsāmies, prasībām, kas regulē šo uzņēmumu vadību jeb precīzāk vadītājus (valdi). Man sāka šķist, ka braucam auzās.
Patiesībā, ne jau prasībās ir vaina, bet gan iedomās, ka valsts iestādēm ir nepamatoti jāierobežo uzņēmuma akcionāru tiesības izvēlēties labākos vadītājus. Norma skan "valdes locekļiem ir amata pienākumu veikšanai nepieciešamā izglītība un
triju gadu profesionālā darba pieredze atbilstošu funkciju pildīšanā". Tātad, ja es vēlos darboties šajā nozarē un iecelt par sava mārketinga direktoru (un valdes locekli reizē), kādu, kas ir nozares guru (nostrādājis 10 gadus taču nav vēlējies iegūt izglītību, un droši vien izlasījis vairāk par mārketingu nekā viss augstskolas 4. kurss) vai par savu IT direktoru (un valdes locekli) piemēram Marku Zukenbergu (Mark Zuckenberg) vai vēl pārīti citu, tad es nedrīkstētu, jo es esmu vai nu esmu krāpnieks, ar nevainojamu reputāciju (un tad arī augstskolā izglītota valde nevienu neglābs), vai arī nesaprotu, kā vadīt uzņēmumu, bet vienalga ar nevainojamu reputāciju. Izrādās, ka šādu cilvēku iekļaušana valdē palielina datu zādzības risku (tāpat, kā Wi-Fi tīkla lietošana, tikai to neviens neaizliedz) vai arī bojā uzņēmuma reputāciju (un šis ir dīvaini, jo valdes loceklim arī tiek prasīta nevainojama reputācija tā pat, kā akcionāram).
Abos no gadījumiem, esmu priecīgss, jo, lai kāda būtu motivācija, šī norma noteikti ir novērsusi to, ka Sers Ričards Brensosns (Sir Richard Brenson) un lielākā daļa Latvijā pazīstamu blondīņu* nokļūs šo uzņēmumu valdēs. Protams, man ir (naiva) cerība, ka šis ir jaunais AI stimulēšanas veids, jo ar šādu normu iekļaušanu vēl citās uzņēmējdarbības nozarēs (un iespējams citos uzņēmuma līmeņos) pieaugs pieprasījumu skaits pēc profesionālās izglītības atzīšanas. Labi, gan, ka mēs šodien tādi izglītoti cilvēki forši pasēdējām un iespējams radījām sistēmu, kurai kalpot, nevis sistēmu, kura kalpos.
"Nothing that is worth knowing, can be tought!"
/Oscar Wilde/
*atsauce uz sarunu ar kādu mārketinga cilvēku, kas man stāstīja - Latvijā reklāmām blondīni ar labu reputāciju sabiedrībā atrast, esot gandrīz neiespējami.
