Par rēgiem

Viņš bija viens. Tieši tie ir mirkļi, kuros viņa rēgi izlien no ēnainajiem kaktiem un gultas apakšas. Tā arī šodien tie bija klāt, lai atgādinātu.

Katru reizi, kad beidzas kādas attiecības mēs mēdzam uzdot jautājumus par to, kas nogāja greizi. Vēlamies saprast un iespējams, vienkārši nevēlamies mainīt to, pie kā esam pieraduši. Motivācijas mēdz atšķirties, bet tas, ko mums tās atstāj ir rēgi - izdomātas atmiņas par to kā bija, vai varēja būt.

Kā katru reizi - tie atgādina par nākotni, par gaidām, kuras nekad nepiepildīsies, nekad nebūs tā, kā izsapņots. 

Katra no šīm atmiņu papildinājumiem (what if) ir tikai mūsu prāta radīta. Patiesība ir tikai tas, kā ir. Jau iepriekš esmu rakstījis - what if analīze ir laba metode pirms lēmuma pieņemšanas, nevis analizējot to, kas noticis.

Šodiena bija atšķirīga - šodien viņš zināja to, ko bija aizmirsis jau ilgu laiku. 

Ir kas tāds,  kas ir kopīgs visām attiecībām un beigām, vai sākumiem. Tie nemaina mūs kā cilvēkus. Tās nepadara mūs labākus, un neliek mums kļūt sliktākiem, ja beidzas. Tās mūs papildina - dod mums pieredzes, cilvēkus un viedokļus, ko mēs paši varam izvēlēties paturēt vai palaist vaļā.

Viņš zināja, ka daži no tiem, ir te uz palikšanu, tikai ne kā rēgi. Tas nebūs what if - viņš paņems to, kas ir viņa, un palaidīs to, kas nav. Šodien viņš zina, ka nevienu attiecību beigas neliek beigties nekam, kas patiesībā ir viņš. 

There is just one life for each of us:  our own.

/Euripides/

https://play.spotify.com/track/2IQvTnOS1sicZ3plBZL6KR

Jo vīriešiem patīk to darīt

Viss turpmākais būs balstīts uz pāris patiesības, ko pēdējā laikā esmu uztvēris par vienu no cilvēces pamatiem - cilvēki ir slinki. Protams, sekos arī daži citi pieņēmumi, bet vispār jau tiks pieņemti tikai loģiski lēmumi* Es neuztveru sevi par šovinistu, un lietoju stereotipus, lai vienkāršāk izskaidrotu situācijas. Neviens vispārinājums nav attiecināms uz konkrētu gadījumu.

Pasaulē tiešām ir laimes formula - pēc iespējas mazāk izvēles - pēc iespējas lielāka spēja samierināties ar izvēli. Skarbi, bet šis izskaidro (nu vai tā vismaz šķiet) kā rodas ļaunie pasaules vadītāji un kāpēc vīrieši ir laimīgāki (jā, es tam ticu). Tātad - izvēle ir uztraucoša, tā liek domāt, un vērtēt - nodarbināt prātu, tērēt enerģiju.

Vīriešu dabīgais veids, kā tam pretoties - sākt paklausīt sievietei - ko vilkt, ko ēst, kādus mājas darbus darīt - vīrieši vienkārši nenodarbojas tik daudz ar šīm izvēlēm. Jau no mazotnes tas ir atstāts citiem. Viņi arī perfeti ar to sadzīvo. Man šķiet, ka tieši šajā mirklī izstrādājas spēja pieņemt savu izvēli, kā labāko. Neliela ilustrācija, lai paskaidrotu atšķirību:

Vīrieši veikalā nopērk to kurpju pāri kurš tiem patīk, un, ja tas iekālujas viņu budžetā. Viņi aiziet no veikala apmierināti. Sievietes mēdz atrast kurpes, kuras ir skaistas, taču nav ideālas - izstaigāt visu veikalu, neatrast labākas, nopirkt pirmās un palikt neapmierinātas par to, ka citām kurpēm bija labākas detaļas. 

Tātad sievietes meklē ideālus - kuri iespējams nepastāv. Tas viņas mudina izdarīt izvēles. Vīrieši meklē vienkāršību, vairāk izmanto reāli pieejamo - tas viņus mudina izvēles procesu atvieglot. Diezgan loģiski šķiet secināt - vīriešiem pašiem patīk būt "zem tupeles". Kas notiek, ar tiem, kuri nenokļūst zem tupeles? Kas notiek, ja vīrietis patiesi dominē - http://en.wikipedia.org/wiki/Adolf_Hitler un palasiet arī par Evu Braunu.

Es neuztveru sevi par šovinistu, un lietoju stereotipus, lai vienkāršāk izskaidrotu situācijas. Neviens vispārinājums nav attiecināms uz konkrētu gadījumu. Bet šis ir viens no veidiem, kā izskaidrot pasauli.