Re-forma un Re-evolūcija

Man patīk paskatīties uz vārdiem, no cita skatu leņķa. (Re, es pat analizējot latviešu valodu varu izmantot matemātiku.) Paskatoties uz šiem vārdiem, ir skaidrs, ka abi apzīmē pārmaiņas. Vēsturē man reiz mācīja, ka revolūcijas  esot tās, kurās cērt galvas, bet reformas tās, kurās tiek pieņemti lēmumi valdībā. Toreiz man šķita, ka viedoklis, kur man mācīja, bija – atbalstīt reformas, jo revolūcijas ir sliktākas.  Nemāciet cilvēkiem savu viedokli, māciet kā to izveidot pašam.

Šodien, es ticu ka ar formu mainīšanu dažreiz nav gana.  Lai cik mēs mainītu kulītes, nekas jau nemainās, ja pildījums ir tas pats. Dažkārt mirkļi prasa pēc nākamā pakāpiena. Lielais jautājums tikai paliek, kā atrast soli un nākamo pakāpienu?  Kā, lai atšķir vienu no otras.

Manā galvā, reforma ir jaunā radīšana savienojot to ar veco risinājumu, revolūcija ir jaunās metodes ieviešana, un vides pielāgošana tai. Varat saukt mani par ideālistu, bet varbūt mums ir pienācis laiks palaist vaļā to, kas mūs tur pie vecā?

Pasaki man kā jauns risinājums var būt sliktāks par neesošu? 

Drosme: Mirklis, kurā rodās pārmaiņas.

Tev te patīk?

Nevisai.

Ir mirkļi dzīvē, kuros vairs (atkal/vēl joprojām) nav labi. Šķiet, ka nav prieka no dzīvošanas un tā ko dari. Šajā brīdī, teorētiski, vajadzētu darīt, ko tādu, lai situāciju uzlabotu. Smieklīgi, bet šīs ir arī mirklis, kurā izrunāju paradoksālāko frāzi pasaulē „Ja nu paliek sliktāk?”

I gotta something to lose, so i have to move.

/Kanye West/

Cilvēki paliek vietās, kuras viņiem it kā nav labākās jo baidās, pazaudēt to kas ir, bet varbūt ir vērts paraudzīties, kas jau ir zudis no tā, ka atrodies te? Varbūt pazudīs arī pārējais, ja nedosies prom.

Zini, nevienam labāk nav kļuvis no  stāvēšanas.

Man jau sen nav ko zaudēt, un jau sen man šķiet, ka ja būtu devies tālāk, kaut mirkli agrāk, man vēl būtu kaut kripata ideāla. Man kādreiz mācīja, atrodi savu ideālo vietu un paliec tur, jo labākais ar tevi ir noticis. Tagad es ticu, ka apstāties ir vērts tikai vienreiz dzīvē,  bet līdz tam tā ir tikai iespēja kāpt, un savu kalnu izvēlamies mēs paši. Dižākie, tā arī nekad nesasniedz virsotni.

You miss 100% of the shots you don't take. 
/Wayne Gretzky/

Vai tiešām tu domā, ka arī stāvot lietū paliec sausāks?

Jo dažreiz ir par maz.

Paldies!

Par ko?

Par to, ko izdarīji!

Ir viens vārds, kuru lielākoties ir ļoti patīkami dzirdēt. Paldies. Lai cik jocīgi nebūtu, dažreiz tas ir daudz vairāk nekā alga vai materiāla pateicība. Dažreiz, tas ļauj pa īstam apzināties tava darba vērtību, un dod iedvesmu turpināt. Ikviens, ar kuru kopā ir sanācis piedzīvot, ko labu ir pelnījis, vismaz šo mazo (vai arī ne tik mazo) vārdu no tavas (manas) mutes.

Paldies!

Par ko?

Par to, ka nepadevies!

Ir notikumi, kas dzīvē nav tādi, kādus tos iedomājamies. Procesa laikā parādās dažādi šķēršļi.  Patiesā dzīves māksla ir, mirkļos, kad šķiet, ka nav vairs nekā, atrast kaut ko, kaut vai mazu, un pierādīt, ka ar to pietiek, lai cīnītos.

Paldies!

Par ko?

Ka parādīji man ko jaunu!

„The Only Reason to Give a Speech Is to Change the World” Nick Morgan

Ja  tev ir izdevies, ar to, ko tu dari , saki vai tici mainīt kāda pasauli, tad zini, tas bija to vērts. Ir tik daudz reizes, kad tā nenotiek. Bet tev ir izdevies, un tātad izdarītais nav bijis par velti.

Paldies!

Par ko?

Par to, ka es smaidu!

Nav nekā labāka, kā justies labi. Nav nekā, kas liek justies vairāk dzīvam, kā labsajūtas mirkļi. Nav nekā, ko es novērtētu vairāk, kā cilvēks, kurš spēj padarīt dienu labāku. Nav nekā, ko es mainītu  pret mirkli, kurā tavas lūpas savelkas šajā skaistajā izteiksmē.

P.S.Es reti rakstu, kādam citam. Parasti es to daru lielākoties sev, bet šoreiz es ceru, ka ikkatrs, kurš ir bijis ar mani šajā vasarā un izlasīs, atradīs kādu paldies arī sev. 

Pat tavi čuksti var būt skaļāki, kā pūļa kliedzieni.

Vai tu proti runāt?

Protams, to taču prot katrs.

Cilvēkiem ir tāda briesmīga īpašība, uzskatīt, ka viņi visu dara pareizi. Varbūt ne visiem, un ne par visu, bet pamatā tieši tā arī ir. Šoreiz es pat nerunāšu par visām dzīves darbībām, kurās mums šķiet, ka esam zvaigznes. Pietiek tikai, ja padomājam par to, ko runājam, un ko pasakām.

Vai tad, kad tu runā, tevi dzird?

Protams, nevar taču nedzirdēt, ja kāds runā.

Es reiz biju kādā vietā, kur man stāstīja, ka teju ikkatru teikumu var aizstāt ar īsāku, daudz koncentrētāku - tādu, kurā ir tevis izteiktā teikuma domas esence. Patiesībā, stāstītājs deva mums kādus 5 jau definētus paraugus, un ticiet, daudz, no tā, ko pateicām varēja reducēt tieši uz tiem. Iespējams, tas ko sakām ir vienkāršāks, nekā domājam?

Un ko cilvēki dzird, ja ieklausās tajā ko saki?

Ilgu laiku domāju, ka cilvēki mani nesaprot. Iespējams, un ļoti ticams, ka tā arī bija. Smieklīgi (protams, tikai tagad), jo man likās, ka viņi neprot manī klausīties. Šobrīd, es drīzāk domāju, ka es nepratu stāstīt viņiem. Uzgāju kādu video, kas vēlreiz atgādināja, cik svarīgi ir ne tikai runāt, bet mācēt pateikt to, ko vēlies.

Varbūt tas arī ir tikai fake klipiņš, bet patiesība stāv ļoti tuvu tam. Dažreiz tiešām svarīgākais ir nevis, ko tu saki, bet gan kā tu to dari.

Kur var nopirkt laiku.

Kur tu pērc laiku?

Pirms aptuveni diviem gadiem visai bieži uzdevu šo jautājumu citiem. Saprotams, ka tie, kuriem jautāju bija samulsuši par jautājumu. Parasti sekoja mērens apdomu mirklis. Jocīgi, bet atbildes bija pavisam vienkārša: '"Es to nepērku, man tas vienkārši ir".
Šodien to jautāja man. Smieklīgi, bet viss, kas kādreiz bijis sarežģīts kādā mirklī var tapt vienkārš. Tā arī man, šī atbilde vairs nemaz nešķiet sarežģīta.

Man tā nav vairāk kā Tev. Es tikai cenšos izmantot lietderīgi ik sekundi.

Dažkārt man patīk Zelta Zivtiņa ar savu "izspied maksimumu", jo ziniet, dzīvot pa pusei ir gandrīz tas pats, kas pusi sava kūkas gabala nomest uz grīdas. Protams, ir cilvēki, kuriem negaršo kūkas, bet man šķiet, ka salīdzinājuma būtība ir diezgan skaidra. Atliek vien atbildēt, ko tu darīsi ar savu gabaliņu.

Tā  ir vienīgā maģija.

Published with Blogger-droid v1.6.7

Viņi un mēs.

Ir cilvēki, kuri dod spēku. Vēl vairāk. Ja tie tevi atbalsta tad vari sasniegt it visu. Tādi cilvēki tiešām ir. Man noteikti ir sanācis dažus satikt savā dzīvē.

Ar tevi viss ir vienkārši. Es varētu sasniegt it visu, ko vēlos.

Pat debesis.

Varbūt tieši viņus mēs visi meklējam. Iespējams, tieši šie cilvēki mums ir nepieciešami dzīvē. Kāpēc, gan nē? Viņi ir kā dopings, kā tas elements, kurš ir trūcis, lai sasniegtu savu patieso potenciālu. Tiesa, nereti, viss, ko tajā mirklī vēlies ir tieši otrs cilvēks.

Ar tevi ir tik labi, ka man neko citu nevajag.

Šķiet, ka lielākais situācijas paradokss ir faktā, ka nezini, kura no abām ir lielāka patiesība - tā, ka vari sasniegt pilnīgi visu ko pats vēlies, arī ārpus jums abiem, vai arī modificējies ir tas, ko vēlies. Ja nu esi vienkārši sācis gribēt, lai starp jums ir labi, un tas tiešām ir kļuvis super vienkārši, jo to jau vēlaties jūs abi. Varbūt tagad virsotnes, kurās rāpies ir nevis tavas, bet jūsu? Ideāli, ja tās ir gan tavas, gan jūsu. Sliktāk, ja tās ir tikai pietuvinātas tavām. Briesmīgi, ja tās ir kā Akonagva un Momblāns. 

Es ticu, ka cilvēki dod enerģiju un spēku. Tie pat var dot sajūtu, ka tev ir super spējas. Tikai glābjot pasauli, nevajag aizmirst sevi.

Tu esi muļķis. Nav cilvēka, kurš var aizvietot pasauli.

Man iznāca nedaudz pasapņot.

Es aizvēru acs. Un zināju, ka viss ir bijis tā vērts. Es atvēru acis, un zināju, ka varu ielikt punktu.

Ziniet, ar sapņiem ir tā savādi. Mums katram ir sapņi, domas, un prātojumi par to kā būs nākotnē. Žēl, ka statistika, kurai netīšām uzdūros (pilnīgi neuzticama, un bez avota) rādīja, ka 91 % no cilvēkiem patiesībā savu lielo sapni nemaz nesasniedz. Un tad es sāku prātot kādēļ....

A dream - something that actually never completes.

Glee

Laikam jau dažkārt mēs vienkārši nezinām ko mēs vēlamies. Sapnis: rokzvaigne. Kā to sasniegt? Kļūt par rokzvaigzni. Kā zināt, vai tev ir izdevies? Nekā. Laikam, jau saprātīgāk ir vēlēties, ko tādu, ko vismaz var izmērīt. Bet laikam jau ar to sapņi atšķiras no mērķiem.

Otrs lielais misēklis man šķiet ir patiesais darba apjoms. Lai izsapņotu savu sapni, parasti nepietiek ar skaistām domām. Darbs ir daudz svarīgāks. Viss jau ir tikai iespējās un to realizēšanā.Būsim reāli, ar pirmo reizi lietas izdodas tikai filmās, droši vien daudz svarīgāk ir nepadoties. Pārāk daudz nākas dzirdēt, no vecākiem cilvēkiem, ka viņu sapnis esot bijis, bet neesot bijušas iespējas. Vai tiešām viņi darīja visu, lai sapni piepildītu?

Nebaidies, sapņi nekož. Ceļš uz to sasnigšanu, var būt grūts, bet mirklī, kad tu aizvērsi acis. Tu zināsi tas bija tā vērts.

Es ieliku punktu. Bet tā, jau bija tikai nodaļa, kura beidzās. Tas bija mirklis, kurā sākt jaunu.

Dažkārt šķiet bailīgi sasniegt visu, ko esi vēlējies. Iespējams, kļūst bail no tā, ka viss ar to beigsies. Bet esmu sapratis, ka sapņi nekad nebeidzas. Viena sasniegšana  tikai parāda nākošo. Tas pārsvarā nebūs viegli, un prasīs daudz ieguldīt taču

Life only really has one beginning and one end, and the rest is just a whole lot of middle

Glee

un laikam jau tikai šie sasniegumi, tai dod pildījumu. Kas gan būtu virtulis, kurā nav ne piles ievārījuma?