Kāpēc darīt un kāpēc ne izdarīt!

Klausījos kādu gudru cilvēku, kurš runāja par laiku. Ziniet - ir labi, dažkārt tiešām ieklausīties par to, kā citi runā par laiku - iespējams noder pašiem veidojot savus loģiskos spriedumus.

Bieži gadās, tā, ka jūs vienkārši zināt, kā ir labāk, bet nespējat to pamatot. Dažkārt, tieši klausoties šajos cilvēkos, var saprast kāpēc lietas ir tādas, kādas tās ir un kādēļ mēs dažreiz vienkārši jūtam kā ir pareizāk. 

Tad nu es klausījos, un patiesībā sapratu, ka viņš man parādīja teoriju, kuru patiesībā neviļus biju izmantojis jau pavisam nesen. Man stāstīja par "Flow" - psiholoģijas terminu ( http://en.wikipedia.org/wiki/Flow_(psychology) ), kas patiesībā izskaidro, kādēļ pirmajā reizē darot konkrētu uzdevumu, esmu daudz uztraucies par tā realizāciju, nākamajā , pārgājis jau nedaudz kontrolētākā darbības formā, un visbeidzot (ja uzdevums ir bijis gana sarežģīts) iegājis arī savā "flow". 

Interesanti - tas arī izskaidro, kādēļ nekad vairs darot to pašu nedarīšu to ar šo pašu aizrautību.

Ko, es vēlējos pateikt - iespējams, jums nevajag zināt šo teoriju, bet ja jūtaties ne pietiekoši izaicināts, droši vien, ka tas nebeigsies labi. Manā prātā ir tikai 3 lauciņi, kuros es vēlētos atrasties - no pārējiem izvairīties. 

Paldies, Igor, šī ļoti iespējams ir labākā laika plānošanas nodarbība kāda man ir bijusi!

Par tiem, kuri nostāsies aiz mums

Daudz sanācis domāt - par to, kurš labs, kurš slikts un kurš varbūt tikai nepiemērots šim vai tam. Ziniet daudz jau es pateicu te: Officers eat last! . Pēc šī - jau ļoti krietni pēc šī man nāca ne tikai lekcija (ko vērot video) bet arī praktiskā nodarbība.

1. Kā izvēlēties labāko, ja tāds netiek piedāvāts?

Redziet darbojoties organizācijās, esmu sapratis, ka mirklī, kad jāievēl kādā vairāk vai mazāk svarīgā amatā cilvēki, mums nemaz netiek piedāvāts labākais. (Ar "labākais" es domāju tos, kuriem ir visas spējas, prasmes un zināšanas lai to izdarītu.) Kā izvēlēties starp pārējiem?

Ja izdarot objektīvo salīdzinājumu: pieredze, iepriekšējie darbi, u.c. šāda tipa salīdzinājumi - nav redams, ka kāds cits būtu galvas tiesu pārāks, tad atbilde ir jāmeklē citādi.

Man šķiet, ka pareizā un pavisam vienkāršā atbilde ir - kurš būs tur, kad neviena cita vairs nebūs?

People will stand for his company only if he feel that company will stand for them!

/Simeon Sineck/

Viena atziņa, pie kuras esmu nonācis pēdējo nedēļu ietvaros - Cilvēki nestrādā organizācijām, cilvēki strādā ar cilvēkiem!

How I see

We all make our choices in life - hard part is living with them. 

/The Words/

Man šķiet, ka šim salikumam man pat nav ko pielikt klāt.

Risky

Rudenī, man bija fantastiska iespēja piedalīties pāri skolniekiem domātos semināros. Semināri bija par uzņēmējdarbību, bet ir vismaz 1 doma, kas  palika, līdz šodien to atkal atcerējos.

Bija vakars. Ne īsti vēls, bet gana lai viņš jau atrastos gultā. Tikai vēl 2 domas atradās viņa prātā. Rītdien bija viņam nozīmīga diena, bet tai viņš nebija veltījis vairāk kā minūti šodienas  - noliekot uzvalku kaujas gatavībā. Tās bija citas domas.

Tās nebija atdalāmas, un nebija iedomājamas bez otras. Pirmā bija vienkārša - palikt guļot vai sagaidīt rītdienu, kas viņam nozīmēja ļoti daudz. Iespējams, tas bija vērtīgākais, kas viņam bija. Otrā - ja celties, tad kurp doties? Bija vairāki mērķi, vairākas lietas ko zaudēt, neesot klāt...

Tā viņš gulēja  - domājot par ieguvumiem un zaudējumiem. Tas nebija pārāk grūti - tikai jāizlemj tas, ko vēlies iegūt un tas, ko nevēlies pazaudēt. Plusiņu un mīnusiņu sistēma, what if analīze un visādas citādas metodes tika izmantotas prātā ar ātrumu, kādā neironi ceļo pa nervu šūnām. Viss tas tikai, lai izlemtu pareizi, zinot, ka pareizu vai nepareizu izvēļu nav.

Kāds, kurš teicis, ka viņam tur jābūt, pret kādu, kurš teicis pretējo. Paļāvība pret spītu. Atriebība pret greizsirdību.

Viņš jau bija kājās un saģērbies. Zābaku rāvējslēdzis un atslēgas pagriezšana bija palikuši viņa ceļā. Tikai viena izvēle ko izdarīt. Viena izvēle, ko viņš atstāja ceļam....

"Pasaulē viss ir risks. Kad ej gulēt, tev jāsadzīvo ar risku, ka pa nakti kaut kas mainījies!" 

/Claudio Rivera/

Kāds stāsts, no kādas sestdienas

Šis būs mans pirmais stāsts par to, ko jūs vēl nezināt par mani. Šis būs stāsts par mani un par pašpārvaldi. Tas būs stāsts par to, ko katrs no jums var izdarīt ar mazliet citu pieeju!

Ļaujiet man mēģināt noraksturot pašpārvaldes biedru (topošo) septembra sākumā. 

• Liela daļa ir bijusi pirmkursnieku nometnē, kur jums stāstīja cik pašpārvalde ir forša.
• Daļa no jums (pārsvarā nometnes cilvēki) arī skolas laikā bija aktīvi.
• Katrs no jums pazina vismaz 1 cilvēku, kurš darbojās pašpārvaldē.
• Jums visiem, kāds ir teicis, ka te ir forši.

Ļaujiet man noraksturot dažus no izcilākajiem cilvēkiem, kas ar mani ir darbojušies pašpārvaldē:

• Viņi nebija pirmkursnieku nometnē.
• Skolas laikā, nedarbojās skolas pašpārvaldē.
• Katrs pazina vismaz 1 cilvēku.
• Parasti neklausās, ko viņiem stāsta.

Kapēc tā? Par to es pastāstīšu šī stāsta beigās!

Kad es atnācu uz pašpārvaldi - tā tiešām bija vieta, kurā jutos citādi nekā citur universitātē. Ticiet man - tas nav dēļ universitātes - tas ir dēļ studentiem. Lielākoties attieksme ir tieši tāda - lekcijas ir stulbas, praktiskie ir stulbi, darīt neko negribas. Šeit (jau no paša sākuma) bija draugs, kurš bija citāds!
Ienākot 205. ir citādi! Kāpēc? Te bija vieta kur tā nav. Neatceros, kad cilvēki te nebūtu bijuši priecīgi. Te bija komforta zona ikdienā. Vieta, kurā uzlādēties, un satikt foršus cilvēkus. Lai arī joki bija asi (jo katrā vietā tie ir citādi) tie lika būt priecīgam.
Pavisam nemanot esot šajā telpā tu uzņemties mazus darbiņus, kuri lēnām pāraug lielākos. Tos paveicot tu radi uzticību un pats sev parādi, ka vari vairāk. Nāk jau atbildīgāki darbiņi, līdz pienāk mirklis, kurā jau  saproti, ka tu veido to, kā daļiņa sākumā vēlējies būt. Pa starpu šim visam, tu tiešām jūties labi - apkārt ir cilvēki, kuri ir spējīgi, dara un patiesībā - dod viens otram enerģiju darīt vēl vairāk!
Maģija šajā vietā ir pavisam vienkārša - kāpēc, lai kāds pamestu vietu, kurā jūties labi? Ko gan vēl vajag? Parasti pietiek, bet iedomājieties, kas notiek, ja blakus ir vēl kāds, kurš ik pa mirklim atgādina - tu vari vairāk!
Vēl tikai viens sīkums - vēlme mainīt pasauli! Tieši šo iespēju, šeit bija tik daudz, cik iespējams!
Atliek tikai darīt. Iedomājies, ja katra iespēja, par kuru tu dzirdi - ir tieši tev? Tā man tas šķita! Es ticēju, ka nav sliktu izvēļu - ir tikai tās, kuras mēs neesam padarījuši gana labas! Piedevām idejas nenotiek 1 cilvēkā. Dalīšanās ir tas ko man iemācīja FSP. Runā, stāsti - Laid ideju pasaulē! (nu jau man ļoti patīk šis Ideju Kausa sauklis) un klausies! Katrā no mums ir idejas, kuras ir labas, un izcilas - tās ir jāprot saklausīt un īstenot! Tiesa, īstenot, ir grūtā daļa. Katram ir tik daudz laika cik ir, un parasti - katram ir virziens, kurā darboties, tādēļ, visefektīvākais veids, kā panākt, ka kaut kas notiek - to darīt!
Parasti ap šo mirkli sākas problēmas. Katram, no mums nākas nokļūt situācijās, kurām nezinām atbildes! Šie ir mirkļi, kuros nākas šo un to pārdomāt. Labākais veids, kā atrisināt jaunas problēmas - iet ceļus, kurus nekad neesi gājis, vēl labāk - te ir vieta, kurā tevi ik pa laikam piebikstīs, lai nenoietu no ceļa!

Sākumā solīju pastāstīt savu ideju par to - kāpēc, tā ir sanācis, ka pašpārvaldes vadītāji, vietnieki un vēl un vēl aktīvie, ko es pazīstu nav gājuši parasto ceļu! Patiesība - viņiem jau ierašanās pašpārvaldē ir bijis cits ceļš, cita izvēle!

Es nesaku, ka pašpārvaldes vadītāji un citi aktīvie nevar būt citādi - es tiešām ticu, ka var, bet citas izvēles ir tas, ko viņi spēj izdarīt!

Un man prieks, ka man ir Studiju nodaļa, kuri paši domā, ka viņu himna ir:

Kāpēc jā un kāpēc nē.

Pirms iesaistīties, sākt kaut ko darīt - katrs sev jautā tikai vienu no jautājumiem - kāpēc jā? vai kāpēc nē? Esmu ilgi domājis, kura no formām ir labāka, un šķiet, ka man šobrīd patīk pirmā. Domāšana tāda - darīt visu, kam tu saredzi gana pamatotus ieguvumus.
Pavisam nesen sāku saprast vēl vienu patiesību. Patiesībā jau tā šķiet ir daļa no ekonomikas teorijas - alternatīvās izmaksas. Kas liek domāt par abiem jautājumiem reizē - ieguvumi nenāk, bez ziedošanās - upuri nepaliek aizmirsti. Un jūs jau zināt - dzīvei ir jēga tieši tik ilgi, kamēr sevi spējam apmānīt ar to apziņu, ka tai ir jēga!

Kā sagaidīsi tā pavadīsi?

Ir paruna, ka Jaunā gada pirmie iespaidi un diena kopumā varot vēstīt par to, kāds būs nākošais gads. Šorīt no rīta biju izgājis mazā pastaigā un man ir dažas etīdes, ar kurām varētu dalīties, lai novērtētu gaidāmo gadu:

Uzmanieties ar pirotehniku. Katru gadu medijos ir brīdinājumi, lai cilvēki uzmanās lietojot pirotehnikas izstrādājumus. Līdz šim man šķita, ka tā ir piesardzība, jo tikai ļoti reti gadās, ka notiek negadījumi. Šogad nolēmu skatīties savu salūtu stāvot uz drošības saliņas Imantas gandrīz centrā. Pirmo reizi, raķetes šāvās gaisā visapkārt. Pirmo reizi, es sapratu, kādēļ cilvēki tik bieži atkārto, ka ar pirotehniku jābūt uzmanīgiem. Tik daudz raķetes, kuras uzsprāgst uz zemes, pie mājas loga or something. izskatījās tiešām awsome :)

Darba laiks. No rīta, pēc jaunā gada svinībām, kad māja ir pārpilna ar visādiem ēdieniem un dzērieniem, tev noteikti vienalga kaut kas pietrūks. Šoreiz - baltmaize un sīpols. Izrādās, tās preces, kuras Imantā 1. janvārī 10:00 no rīta atrast ir viegli, jo izrādās, ka lielākas lielveikalu ķēdes ir humāni ļāvušas darbiniekiem sākt strādāt tikai no 11 vai 12. Patīkami - ka arī giganti neaizmirst par tiem, kas patiesībā veic tik nepieciešamo pārdošanu.
P.S. Baltmaizi un sīpolu no rīta var nopirkt IKI.

Sausais likums. Otrs patīkamais pārsteigums. Pieeju pie IKI un tur pāris čaļi baigi cepās. Eju un domāju - tas toč ir labākais ko darīt 1.janvārī - strīdēties ar IKI apsargu. Tā kā man ir pārāk liels slinkums piepūlēt savu apziņu, lai saprastu, ko viņi runā ķinķēziņu valodā, pat neiedziļinos un ieeju IKI. Ātri atrodu savu sīpolu un baltmaizi un dodos pie kases. Izrādās, ka IKI šodien izlēmis nepārdot alkoholu. Protams, ka esmu vienīgais kurš nemēģina nopirkt alko, tādēļ tā ir izvērtusies par Imantas mazizmēra traģēdiju, bet man tas šķiet, patīkami.

Iesper pa čaulīti.  Jau sākot kārtot atpakaļ mājās ceļš iet pa vienkāršu asfalta celiņu. Protams, ka kājas es neceļu pārāk augstu, lai netērētu spēkus, kuru patiesībā jau nemaz nav tik daudz. Tad netīšām, es trāpu kaut kam metāliskam. Man šķita, ka tas ir kāds maziņš metāliņš, jo būsim reāli - iztēle šajā brīdī nestrādā satriecoši. Tad nu iedomājieties, kāds bija mans pārsteigums, kad saprotu, ka tas, kam iespēru ir 9mm (uz aci) lodes čaulīte. Paejot pāris soļus izrādās, ka ka tur tādu ir daudz.

Šis bija mans pirmais jaunais gads Imantā. Šis pēc ilga laika bija jaunais gads ar māsu. Šis ir jauns gads jaunām iespējām.