otrdiena, 2010. gada 30. novembris

The end. Pause. New start.

Uzmākusies dīvaina nostaļģija. Ceru ka tikai tāpēc ka auksts, bet zinu ka vainīgs ir kalendārs, tas ik gadu liek man slīgt nebeidzamo atbilžu jūrā, ko rada mazais strautiņš "And what if...?" bet ne par to šoreiz, varbūt...

Sākšu ar smieklīgo. Ir tāda forša universitāte, kurā mācās ideālie studenti, un pasniedz vislabākie pasniedzēji, un galvenokārt par to būs mans stāsts. Sākšu ar patiešām sakarīgo universitātes informācijas sistēmu. Pati par sevi manuprāt tā ir viena no labākajām IT realizācijām, kas atvieglo studentu un pasniedzēju dzīvi, ja neskaita dažus izņēmumus.
J: Vai tiešām fakultātē, kura visādi citādi ir cienījama pasniedzējiem, kuru pamatdarbība ir saistīta ar dūcošajām kastēm, kurām pieslēgti mūsu monitori, nepienāktos vismaz kādreiz apmeklēt šo vietni?
 
Bet tagad par šīs pašas pašpārvaldes studentu pārstāvniecību. Rīt mēs plānojam jaunu sākumu, kam gan vajadzētu turpināt tradīcijas, bet būtu labi, ja tas piedāvātu arī jaunas vēsmas, tad nu man ir vēl viens jautājums    vai melnie zirdziņi var kļūt par vērtīgāko figūru uz galda?

don't gamble against life, you have no chance to win 
Es to biju aizmirsis. Nu es maksāju par sekām. Nākamreiz, kad izlemšu iet uz priekšu, jārīkojas radikālāk. Tagad atliek vien atrast grāmatu par Sieru.

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Bija vēlme mainīt pasauli

Mainīt, lai, kā dienā būtu, pat naktī gaišs.

Šodien tik daudz kas sadarīts.

Pabeidzu Zitas eseju. Es ceru. Man gan patika, jo kā izrādās Ekszeperī ir ģēnijs, jo tik īsā grāmatā ir iespējams ielikt tik daudz par cilvēku attiecībām, grupu un pāru uzvedības modeļiem. Nemaz nerunājot par filigrāno filozofiju. Lai nu kā tas nu ir galā un es jūtos gudrāks nekā mirklī, kad piekritu uzņemties šo uzdevumu.

Un kurš gan cits to paveikt spēs...
Pirmo reizi biju Bolderājā. Pastaiga bija jauka, spēcinoša un interesanta, bet noteikti ne tāda kā biju iedomājies. Nākamreiz jāņem līdzi ne tikai laba kompānija, bet arī kāds gids, kurš parāda ko interesantāku par mežu, jo biju cerējis ieraudzīt kaut ko pamestu, jo man likās ka tur kam tādam noteikti ir jābūt. Bet citādi, ja nebūtu tik auksta vēja un būtu bijis vairāk laika būtu izvērties superjauks vakars.

ja ne es.
Jau mājās esot izdomāju jaunu veidu kā sadalīt cilvēkus. Tā teikt savu klasifikāciju pēc cilvēku attieksmes pret dzīvi.Lai gan neesmu pārliecināts, ka esmu pirmais, kas ko līdzīgu sadomājis.

  1. Čīkstuļi (Whiners) - cilvēki, kuriem liekas ka dzīve ir netaisna pret viņiem. Viņu neapzinātā vēlme ir tikt pažēlotiem, un tātad arī darbības ir vērstas uz apskāviena saņemšanu. Viņi pat spēj dažkārt paši radīt apstākļus lai justos slikti un varētu kādam pastāstīt cik netaisna ir dzīve.
  2. Sēdoši (Nothingdoers) - Cilvēki, kuri pārsvarā ir apmierināti ar dzīvi. Viņi neko daudz nevēlās, viņiem ir labi tagad un te. Viņi uzskata, ka ja kādam viņi būs vajadzīgi, tas kāds pats viņus atradīs.
  3. Mainītāji (GOandDOers) - cilvēki, kuri vēlas kaut ko sasniegt vai mainīt. Viņi grib kaut ko mainīt, darīt lai jau no rītdienas viss būtu citādi. Darbības var būt vērsta arī tikai personisko interešu apmierināšanai, bet pat tad ja lietas nav glbālas viņi ir gatavi rīkoties te un tagad, dažreiz pat aktīvāk, nekā ja mērķi ir vispārīgi.

Par šo klasifikāciju paldies AmCham diskusijas rīkotājiem, Gustavo, Camillas un manai foršajai Māsai, kura parādīja man šo dziesmu.

Uz akmens šķēres viņa spēlēja ar pasauli.
Un jau šodien vēlāk būs mirklis, kad man būs jāizšķirās, vai vēlos mainīt savu pasauli tā pa lielam. ''Siera'' grāmata teiktu ka izmaiņas ir jāpieņem. Varbūt tiešām pienācis laiks rīkoties, un reaģēt uz pasaules izmaiņām.

pirmdiena, 2010. gada 22. novembris

It's not about money...

Wallstreet: Money never sleeps. Laba filma, man patika, mani uzrunāja, man lika padomāt, un visādā citādā ziņā piesaistīja uzmanību. Viena no filmām, kas liek domāt par to visu ceļu līdz mājām, un spēj aizraut tavas uzmanības kripatas pat tad kad esi to piemirsis, un kāds tev nejauši atgādina par labākajām vietām. Pārsteidzošā kārtā, liela daļa no visām tām domām par naudu, varu un spēlēm ar cilvēkiem un naudu bija manā redzes lokā arī pirms tam. Tā ka nekā jauna šajā jomā, bet jūtos piepildīts ar darbu manai pelēkajai vielai. Tiešām iesaku, ja jums kaut drusku rūp arī materiālās vērības, bet vispār jau filma ir lielā mērā par cilvēkiem un to, kā materiālās lietas izmantot mūsu labā, lai veidotu un grautu attiecības. Manā vērtējumā 5/5

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Serials evening.

Tikai šodien tiku pie seriālu noskatīšanās. Beidzot. Un jāsaka atklāti, tie mani iepriecināja. Lielākā daļa.
Pirmais bija How I met your mother. Gardi nosmējos, tiešās. Sērija, kas man lika pasmaidīt pēc grūta laika. Un Bebrs varētu kļūt par jauno metaforu. Un atcerieties two beavers are bether than one, cos it's twice as fun.
Turpināju ar Gossip girl. Sērija pati par sevi mani patīkami pārsteidz, varbūt tiešām seriālā atjaunojās intrigas, kādas tās jau sen nebija bijušas. Tiesa, pārāk kārdinoši, bet par to gan jau vēlāk. Tiesa, mani bumbulīši gan bija pārāk banāli, vismaz tekstos. Lai kā man patika nesenās sērijas beigas ar Eminemu un Rihanu tas, līdz kam mūs tas atveda vairs nav tik jauki."Two people that are ment to be together eventualy will fint their way back " Nopietni?! Tas jau bija par daudz pat priekš Čaka. Bet laikam jau producentiem bija jāiemet kāda frāze lai viņš vairāk patiktu skatītājiem. Bet sērijas tēma par izvēlēm... man patīk, jo izvēles patiesībā ir tas kas veido mūsu dzīvi. Un tikai no tām viss ir atkarīgs.
Finally Hauss. Patīkami redzēt ka Gregorijam nākas pasvīst, un īsti nav atšķirības, lai atrisinātu lietu, vai lai pārspētu gudrībā Kadiju vai jauniņo palīdzi. Un piedevām, viņa trakuļa daba ir atpakaļ, jau sen gaidīju kādu pilnīgā pārliecībā balstītu stulbu lēmumu. Lai nu kā man patika.
Vērtējumi? HIMYM 8/10 GG 7/10 Hause 8/10. Bet visas ir gana iedvesmojošas.

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

Late night thinking

Tikko izlasiju http://tinyurl.com/378l4zw un taa nedaudz aizdomajos. Lai ari pec buutibas, piekriitu gandriiz ik vaardam shaja bloga, tomer nevaru neoponet vardam izaugt. Ja lauliibu uzskatam par pashsaprotamu, tad laikam vards izaugt var tikt lietots ka sinoniims vardam attiistiijies (tiesa par shii vaarda lietojumu arii var rasties diskusijas) liidz sim lemumam. Tacu, taa ka es neuzskatu, ka lauliiba ir katram jauztver kaa meerkis, tad es atljausos lietot tiesi so versiju attistiities. Tatad nu jau ir skaidrs, ka ikvienam ir skaidrs mans viedoklis. Nav jau ta, ka nekad muza nedomaju preceties, tacu, manuprat, lai virietis attistitos lidz domai par preciibaam viirieti var aizvest tikai sieviete. Now said that. Shis dienas atzinja. Ja man jautasiet, vai domaju nekad nepreceties, atbilde buus NE. Paraistais turpinajums ir tad tu veel neesi saticis pareizo meiteni. Atbilde: Es ceru. Betpirms tam. Party party.

otrdiena, 2010. gada 9. novembris

Par labāku nakti un sliktākām domām.

Šodien mājās nākot sāku domāt ka šodien tik daudz ir izdarīts, ka neesmu pat neko superīgu sadomājis ko sarakstīt. Labi ka labākās lietas notiek vakarā/naktī.

Lai arī ienākot mājās biju domājis ka būs mierīgs vakars un varētu atkārtot matricas un determinantus nekas no tā nesanāca. Tā vietā man bija jāpārnēsā mēbeles, un jāizpilda ašais atjautības uzdevums, kā nodabūt uzgriezni no skrūves bez vītnes.Atbilde. Ar spēku :D Rezultāts ==> man ir kur gulēt pašam un varu vēl kādu blakus paņemt, un varbūt būšu atrisinājis problēmu ar savu muguru.

 Vakara filozofisko daļu ievadīja seriālu 2/3 tūre. Lika padomāt, un izdomāt, ka varbūt man ir nedaudz garlaicīgi. Tā nu es secināju ka varētu nedaudz paspēlēties. Tad jau redzēs, kā sanāks. Es tikai ceru, ka beigās palikšu vismaz ar sajūtu ka bija vērts to sākt.

pirmdiena, 2010. gada 8. novembris

Darba apraksts

Lai gan šodiena ir visai aizņemta varu vismaz pārkopēt savu darba aprakstu par to ko es daru Lielvārdē. Jāatzīst ka persona, kura to lasīja, netika skaidrībā par to ko tas viss nozīmē.


Nu pārsvarā veidoju vizuāli-konstruktīvus veidojumus dažāda veida objektu rezistances palielināšanai pret apkārtējo vidi, un cita veida kaitējumu.
Es bieži mēdzu lietot destruktīvu priekšmetu pozitīvās īpašības ar mērķi, nodarot mazāku ļaunumu apkārtējajiem labumiem, panākt citas vielas šķelšanos, vai cita veida deformēšanos, un rezultējošu objektu ciešāku un nezūdošu kontaktu, vai vizuālās būtības atbilstību vides prasībām
Mans darbs saistīts ar patstāvīgu atrašanos eksistenciāli nepieņemamos apstākļos, un diezgan bieži atrodos, neadekvāti pastiprinātā nelabvēlīgu fizisku un mentālu procesu ietekmē
Galvenie ieguvumi darot šo darbu ir augsts pašmotivēšanās līmenis, jo atsevišķu operāciju izpilde pieprasa neadekvāti augstu spēju kontrolēt savus fiziskos procesus. Darbs nav apvienojams ar gandrīz nekādu ārēju komunikāciju ar neiesaistītiem objektiem, jo visas ķermeņa funkcijas tiek nodarbinātas darba izpildei, nereti pat nav iespējams brīvi lietot nevienu no ekstremitātēm un locekļiem uzdevuma sekmīgai izpildei, gadās arī ka verbālā komunikācija ir jāizslēdz kā saziņas līdzeklis, lai nezaudētu dzīvības funkcijas, kas var tikt apdraudētas veicot neadekvātas darbības ar vismuskuļotāko orgānu neatbilstošā procesa momentā
Darbs nereti pieprasa monogāmu kustību sērijas atkārtošanu lai sasniegtu pilnīgāku rezultātu no veicamā uzdevuma.
Objekti ko parasi pakļauj sistemātiskai iedarbībai ar destruktīviem līdzekļiem ir bialoģiskas izcelsmes radību dzīves cikla noslēguma fāzes blakusprodukts. Nereti teiek izmantoti arī neorganiskas un organiskas izcelsmes aizstājēji, kas pēc savām īpšībām pārspēj orģinālu, taču ir neatbilstošāk pasaulē valdošajai pārliecībai, lai gan jāmin ka arī sākumizejvielu ieguve parasti netiek atbalstīta no galēji radikālo grupējumu puses.
darba vieta ir stipri lokalizēta no pirmatnējā darbības uzsācēja, dēļ pastāvošās sabiedrības ekonomiskās pārliecības un iespēju izmantošanas publisko objektktu maiņas operācijā, ar vēlmi atbrīvotie no pasaules plaši pazīstamāka vērtību uzkrāšanas līdzekļa.

Varbūt Rīt ielikšu arī paskaidrojumus :D