Par to, kāpēc pat labas idejas izgāžas ...

Šis atkal būs raksts par grāmatu(-ām).

Redziet vienā no maniem video, kurš pievienots izlasei, ir skaidri un gaiši pastāstīts, kā rodās tās satriecoši labās idejas. Tas, ar ko sāk Stīvs ir - idejām nepieciešams laiks, lai nobriestu. Šajā es viņam visnotaļ piekrītu, jo laikam jau nebūtu loģiski, ja es apgalvotu pretējo pats esot pierādījums pretējajam. 

Tas par ko es vēlos šodien runāt - kā mēs zinām, ka ir pienācis laiks, lai ļautu labām idejām izaugt? 

Te atkal ir divas patiesības, kuras ir ekspermentāli pierādītas. 

1. Ja tiek runāts par patērētāju sabiedrību - jaunās preces ķļūst par grāvēju, konkrētā sabiedrības grupā, ja tiek sasniegti apmēram 15% no cilvēkiem, kas tajā ietilpst. Tā ir robeža, pēc kuras, līdz zināmam punktam, preces pārdošanas apjomi ceļās dramatiski. (dažus rakstus atpakaļ: Officers eat last! ) vienā no video tas ir izskaidrots labāk, nekā es jabkad spēšu)
2. Demokrātijā lai pieņemtu lēmumus nepieciešams 50% +1 lielākajā daļā gadījumu. 

Tas, ko es esmu secinājis no šiem abiem - demokrātija nav piemērota jauniem risinājumiem, jeb - tad, kad demokrātija to ieviesīs, tas droši vien jau būs iepriekšējais labais risinājums. 

Grāmatā ir rakstīts par 4 tipu tēliem, kas patiesībā pārstāv (vismaz manā galvā) četras patērētāju grupas - innovators + early adapters , early majority, late majority.

No šī ir diezgan skaidrs, kādēļ es iepriekš apgalvoju, ka demokrātija nav gatava jauniem risinājumiem. Tikai mirklī, kad "the next best thing" būs sasniedzis "late majority" par to nobalsos 50% +1 cilvēks.

Kāpēc arī dažās demokrātijās izdodas ieviest jaunus, inovatīvus risinājumus? Man ir tikai pāris varbūtēji risinājumi, kas patiesībā ir viens un tas pats tikai dažādi pateikts:

• Iespējams lokālā sabiedrības grupa jau ir sasniegusi savu 50% +1 barjeru
• Cilvēkiem ir spēja pārliecināt - runājot, rādot un pierādot, process iet uz priekšu daudz ātrāk
• Lielās grupas no mazām atšķirās tikai ar mērogiem, tie, kas ir vienas sabiedrības inovārori iekšēji (iespējams ar nedaudz citu proporcionālo sadalījumu) arī dalās.
• Dažkārt, nav nepieciešama pārliecība, ka viss būs labi, lai ieviestu jauninājumus jāsāk ar uzticību.

Noslēgumā tikai divi papildinoši citāti no cilvēkiem, kuri man liek mācīties dzīvot vēlreiz!

By building important relationships leaders can achieve better results.

/Peter Fischer/

Dzīve sastāv no riska, mūsdienās it viss ir likts uz spēles un mums ar to jāsadzīvo!

/Claudio A. Rivera/

Par praksi kā daļu no studiju procesa

Otrdien (19.03) notika diskusija par praksēm, kā to redz darba devēji un prakses ņēmēji. (Video var noskatīties te), kurā piedalījos, lai pastāstītu, ko mēs projekta Darba tirgum derīgs esam secinājuši par to, kā būtu jāpilnveido studiju vide, lai padarītu studiju vietas atbilstošākas darba tirgus prasībām, tajā skaitā - prakses, kā studiju programmas daļa. 

Tieši par šo pēdējo punktu manī radās iekšējā diskusija -  kad runāja VID pārstāve, viņa norādīja, ka ikkatra samaksa par darbu, ko tu saņem, kas nav studiju procesa daļa ir ar nodokļiem apliekama. Te nu manā galvā sākās nesaprašana. Visus pēdējos gadus biju uzskatījis, ka prakse ir pilntiesīga studiju daļa - studenti apgūst praktiskās iemaņas atrodoties uzņēmumā, un pildot ikdienas uzdevumus. Man šķiet, ka tas ir līdzīgi kā ar Learning by doing modeli. 

Protams, es iespējams kļūdos, bet arī valsts budžeta stipendijas iespējams saņemt par prakses semestri, ja esi tajā ieguvis izcilu vērtējumu. Kādēļ tad neļaut uzņēmumiem šādā pašā veidā (bez pārlieku lieliem nodokļu slogiem) novērtēt izcilus praktikantus. Mūsu šī brīža sistēmā stipendijas saņem tie kuri prot skaistāk rakstīt un  prezentēt paveikto, jo atzīmi izliek par prakses darba aizstāvēšanu, bet uzņēmumam, ja tas vēlās stimulēt studenta sasniegumus prakses vietā, ir jāpieņem students darbā? 

Kāpēc darīt un kāpēc ne izdarīt!

Klausījos kādu gudru cilvēku, kurš runāja par laiku. Ziniet - ir labi, dažkārt tiešām ieklausīties par to, kā citi runā par laiku - iespējams noder pašiem veidojot savus loģiskos spriedumus.

Bieži gadās, tā, ka jūs vienkārši zināt, kā ir labāk, bet nespējat to pamatot. Dažkārt, tieši klausoties šajos cilvēkos, var saprast kāpēc lietas ir tādas, kādas tās ir un kādēļ mēs dažreiz vienkārši jūtam kā ir pareizāk. 

Tad nu es klausījos, un patiesībā sapratu, ka viņš man parādīja teoriju, kuru patiesībā neviļus biju izmantojis jau pavisam nesen. Man stāstīja par "Flow" - psiholoģijas terminu ( http://en.wikipedia.org/wiki/Flow_(psychology) ), kas patiesībā izskaidro, kādēļ pirmajā reizē darot konkrētu uzdevumu, esmu daudz uztraucies par tā realizāciju, nākamajā , pārgājis jau nedaudz kontrolētākā darbības formā, un visbeidzot (ja uzdevums ir bijis gana sarežģīts) iegājis arī savā "flow". 

Interesanti - tas arī izskaidro, kādēļ nekad vairs darot to pašu nedarīšu to ar šo pašu aizrautību.

Ko, es vēlējos pateikt - iespējams, jums nevajag zināt šo teoriju, bet ja jūtaties ne pietiekoši izaicināts, droši vien, ka tas nebeigsies labi. Manā prātā ir tikai 3 lauciņi, kuros es vēlētos atrasties - no pārējiem izvairīties. 

Paldies, Igor, šī ļoti iespējams ir labākā laika plānošanas nodarbība kāda man ir bijusi!

Par tiem, kuri nostāsies aiz mums

Daudz sanācis domāt - par to, kurš labs, kurš slikts un kurš varbūt tikai nepiemērots šim vai tam. Ziniet daudz jau es pateicu te: Officers eat last! . Pēc šī - jau ļoti krietni pēc šī man nāca ne tikai lekcija (ko vērot video) bet arī praktiskā nodarbība.

1. Kā izvēlēties labāko, ja tāds netiek piedāvāts?

Redziet darbojoties organizācijās, esmu sapratis, ka mirklī, kad jāievēl kādā vairāk vai mazāk svarīgā amatā cilvēki, mums nemaz netiek piedāvāts labākais. (Ar "labākais" es domāju tos, kuriem ir visas spējas, prasmes un zināšanas lai to izdarītu.) Kā izvēlēties starp pārējiem?

Ja izdarot objektīvo salīdzinājumu: pieredze, iepriekšējie darbi, u.c. šāda tipa salīdzinājumi - nav redams, ka kāds cits būtu galvas tiesu pārāks, tad atbilde ir jāmeklē citādi.

Man šķiet, ka pareizā un pavisam vienkāršā atbilde ir - kurš būs tur, kad neviena cita vairs nebūs?

People will stand for his company only if he feel that company will stand for them!

/Simeon Sineck/

Viena atziņa, pie kuras esmu nonācis pēdējo nedēļu ietvaros - Cilvēki nestrādā organizācijām, cilvēki strādā ar cilvēkiem!

How I see

We all make our choices in life - hard part is living with them. 

/The Words/

Man šķiet, ka šim salikumam man pat nav ko pielikt klāt.

Risky

Rudenī, man bija fantastiska iespēja piedalīties pāri skolniekiem domātos semināros. Semināri bija par uzņēmējdarbību, bet ir vismaz 1 doma, kas  palika, līdz šodien to atkal atcerējos.

Bija vakars. Ne īsti vēls, bet gana lai viņš jau atrastos gultā. Tikai vēl 2 domas atradās viņa prātā. Rītdien bija viņam nozīmīga diena, bet tai viņš nebija veltījis vairāk kā minūti šodienas  - noliekot uzvalku kaujas gatavībā. Tās bija citas domas.

Tās nebija atdalāmas, un nebija iedomājamas bez otras. Pirmā bija vienkārša - palikt guļot vai sagaidīt rītdienu, kas viņam nozīmēja ļoti daudz. Iespējams, tas bija vērtīgākais, kas viņam bija. Otrā - ja celties, tad kurp doties? Bija vairāki mērķi, vairākas lietas ko zaudēt, neesot klāt...

Tā viņš gulēja  - domājot par ieguvumiem un zaudējumiem. Tas nebija pārāk grūti - tikai jāizlemj tas, ko vēlies iegūt un tas, ko nevēlies pazaudēt. Plusiņu un mīnusiņu sistēma, what if analīze un visādas citādas metodes tika izmantotas prātā ar ātrumu, kādā neironi ceļo pa nervu šūnām. Viss tas tikai, lai izlemtu pareizi, zinot, ka pareizu vai nepareizu izvēļu nav.

Kāds, kurš teicis, ka viņam tur jābūt, pret kādu, kurš teicis pretējo. Paļāvība pret spītu. Atriebība pret greizsirdību.

Viņš jau bija kājās un saģērbies. Zābaku rāvējslēdzis un atslēgas pagriezšana bija palikuši viņa ceļā. Tikai viena izvēle ko izdarīt. Viena izvēle, ko viņš atstāja ceļam....

"Pasaulē viss ir risks. Kad ej gulēt, tev jāsadzīvo ar risku, ka pa nakti kaut kas mainījies!" 

/Claudio Rivera/

Kāds stāsts, no kādas sestdienas

Šis būs mans pirmais stāsts par to, ko jūs vēl nezināt par mani. Šis būs stāsts par mani un par pašpārvaldi. Tas būs stāsts par to, ko katrs no jums var izdarīt ar mazliet citu pieeju!

Ļaujiet man mēģināt noraksturot pašpārvaldes biedru (topošo) septembra sākumā. 

• Liela daļa ir bijusi pirmkursnieku nometnē, kur jums stāstīja cik pašpārvalde ir forša.
• Daļa no jums (pārsvarā nometnes cilvēki) arī skolas laikā bija aktīvi.
• Katrs no jums pazina vismaz 1 cilvēku, kurš darbojās pašpārvaldē.
• Jums visiem, kāds ir teicis, ka te ir forši.

Ļaujiet man noraksturot dažus no izcilākajiem cilvēkiem, kas ar mani ir darbojušies pašpārvaldē:

• Viņi nebija pirmkursnieku nometnē.
• Skolas laikā, nedarbojās skolas pašpārvaldē.
• Katrs pazina vismaz 1 cilvēku.
• Parasti neklausās, ko viņiem stāsta.

Kapēc tā? Par to es pastāstīšu šī stāsta beigās!

Kad es atnācu uz pašpārvaldi - tā tiešām bija vieta, kurā jutos citādi nekā citur universitātē. Ticiet man - tas nav dēļ universitātes - tas ir dēļ studentiem. Lielākoties attieksme ir tieši tāda - lekcijas ir stulbas, praktiskie ir stulbi, darīt neko negribas. Šeit (jau no paša sākuma) bija draugs, kurš bija citāds!
Ienākot 205. ir citādi! Kāpēc? Te bija vieta kur tā nav. Neatceros, kad cilvēki te nebūtu bijuši priecīgi. Te bija komforta zona ikdienā. Vieta, kurā uzlādēties, un satikt foršus cilvēkus. Lai arī joki bija asi (jo katrā vietā tie ir citādi) tie lika būt priecīgam.
Pavisam nemanot esot šajā telpā tu uzņemties mazus darbiņus, kuri lēnām pāraug lielākos. Tos paveicot tu radi uzticību un pats sev parādi, ka vari vairāk. Nāk jau atbildīgāki darbiņi, līdz pienāk mirklis, kurā jau  saproti, ka tu veido to, kā daļiņa sākumā vēlējies būt. Pa starpu šim visam, tu tiešām jūties labi - apkārt ir cilvēki, kuri ir spējīgi, dara un patiesībā - dod viens otram enerģiju darīt vēl vairāk!
Maģija šajā vietā ir pavisam vienkārša - kāpēc, lai kāds pamestu vietu, kurā jūties labi? Ko gan vēl vajag? Parasti pietiek, bet iedomājieties, kas notiek, ja blakus ir vēl kāds, kurš ik pa mirklim atgādina - tu vari vairāk!
Vēl tikai viens sīkums - vēlme mainīt pasauli! Tieši šo iespēju, šeit bija tik daudz, cik iespējams!
Atliek tikai darīt. Iedomājies, ja katra iespēja, par kuru tu dzirdi - ir tieši tev? Tā man tas šķita! Es ticēju, ka nav sliktu izvēļu - ir tikai tās, kuras mēs neesam padarījuši gana labas! Piedevām idejas nenotiek 1 cilvēkā. Dalīšanās ir tas ko man iemācīja FSP. Runā, stāsti - Laid ideju pasaulē! (nu jau man ļoti patīk šis Ideju Kausa sauklis) un klausies! Katrā no mums ir idejas, kuras ir labas, un izcilas - tās ir jāprot saklausīt un īstenot! Tiesa, īstenot, ir grūtā daļa. Katram ir tik daudz laika cik ir, un parasti - katram ir virziens, kurā darboties, tādēļ, visefektīvākais veids, kā panākt, ka kaut kas notiek - to darīt!
Parasti ap šo mirkli sākas problēmas. Katram, no mums nākas nokļūt situācijās, kurām nezinām atbildes! Šie ir mirkļi, kuros nākas šo un to pārdomāt. Labākais veids, kā atrisināt jaunas problēmas - iet ceļus, kurus nekad neesi gājis, vēl labāk - te ir vieta, kurā tevi ik pa laikam piebikstīs, lai nenoietu no ceļa!

Sākumā solīju pastāstīt savu ideju par to - kāpēc, tā ir sanācis, ka pašpārvaldes vadītāji, vietnieki un vēl un vēl aktīvie, ko es pazīstu nav gājuši parasto ceļu! Patiesība - viņiem jau ierašanās pašpārvaldē ir bijis cits ceļš, cita izvēle!

Es nesaku, ka pašpārvaldes vadītāji un citi aktīvie nevar būt citādi - es tiešām ticu, ka var, bet citas izvēles ir tas, ko viņi spēj izdarīt!

Un man prieks, ka man ir Studiju nodaļa, kuri paši domā, ka viņu himna ir: