Nevēlies pagaidīt? tu man jautāji.

Nē, mēs jau tā pārāk daudz gaidām nevis darām. es atbildēju.

Un ko tad tu vēlies darīt? tu ieinteresēti pajautāji.

Pagaidi mirkli, es vēl neesmu izdomājis.

Izvēles ir tas no kā sastāv mūsu ikdiena. Sekundes iet pietuvinot mūs nākamajai un attālinot n iepriekšējas. Krustceles – tā apziņā parādās iespēja doties tālāk. Vienmēr, vai gandrīz vienmēr, jau ir krusts. Vienmēr ir ceļš pa kuru atnāci, un vienmēr ir pa labi un pa kreisi Reti gadās, ka nav ceļa taisni, kas ir pa vidu abiem. Izvēles ir tas, kas mūs uzved uz kāda no tiem.

Tu izdomāji?

Ko tieši?

Ko mēs darīsim?

Pagaidi...

Tuvojoties krustcelēm mums jāizvēlas, kurp iesim. Un jocīgākais, ka ja neizvēlēsimies mirklī, kad tur nonāksim, tad var gadīties, ka netīši paejam garām, un turpinām tā, kā spējam, nevis vēlamies. Un dažreiz, nav nekā labāka kā iespēja pašam izvēlēties.

Man pietiek

Kurp Tu ej?

Prom.

Nekad neatsakies, ja tev ir izvēle. Dzīvā, tāpat  kā pēdējā autobusā, ja nenspiedīsi pogu durvis neatvērsies. Arī atteikšanās izvēlēties mirklī, kad tev tā ir dota ir izvēle, tikai tad jau tu visus trumpjus esi padevis tālāk.

Nesauc, viņa vairs nedzirdēs, asaras pil pārāk skaļi. 

Vakara/nakts noskaņai