Praktiskais darbs matemātikā

Tu taču zini ka man patīk matemātika. Es pat domāju, ka nevis patīk - esmu tajā iemīlējies. Tieši tā, nevis mīlu (kas protams nav izslēgts) bet esmu iemīlējies. Tā nedaudz maina manu pasaules redzējumu - ir tādas kā rozā brilles, caur kuru stikliņiem ieraugu pavisam citādu pasauli.  (gandrīz, tāpat kā blakus, tikai manā ir vairāk vienādojumu.) Lai nu kā, pēdējā laikā man ir sanācis šur un tur pielietot savu matemātiku un esmu to ieraudzījis arī citur.

Par cilvēka potenciālu

Pavisam nesen, nu patiesībā sen, tikai man šķiet, ka tas bija vakar, man ar kādu pavisam foršu meiteni sanāca saruna par spējām. Ir jau tā, ka mums brīžiem šķiet, ka 90% no visa varam izdarīt tikai mēs, jo esam vislabākie un vienīgie zinām ko gribam. Patiesībā, nav slikta doma, jo trenē patstāvību un realitāte ir tāda, ka ja piespiežamies tad jau tiekam arī līdz visiem 100%. Tad kur parādās problēma? Ticu, ka lielai daļai cilvēku tas liksies dīvaini, bet ko darīt tad, ja ir 10 lietas reizē, kuras katra prasa labāko risinājumu. Te nu sākas matemātika. Kā teicu 100 sasniedzam ja piespiežamies 90% ir normālais. Ja no 10 lietām visas cenšamies izdarīt mēs paši tad lietojot pavisam vienkāršu loģiku:

 10*0.9=9 => 10-9=1 

Secinājums. Kaut, kas paliek nedarīts. Ja cenšamies visu laiku piespiesties uz 100% tad vienā brīdī enerģija beidzās un mēs nobrūkam. Varbūt tas ir tikai mans egoistiskais viedoklis, bet iespējams mums vajadzētu atvēlēt laiku, lai atpūstos?

Par grafu praktisko pielietošanu sistēmas analīzē

Mazam ievadam :

Grafs matemātikā ir punktu (kurus sauc par virsotnēm) kopa kopā ar šķautnēm, kas tos savieno

Lai nu kā. Izrādās pēdējā laikā šī ir labākā interpretācija procesam, kurš notiek.Vispār, jau grafi diezgan vienkārši atspoguļo dzīvi.(tie pāris attēliņi)

 Nu redziet, mēs katrs esam kādā sākuma stāvoklī. (1) un ja mērķis  ir nokļūt galā (G), patiesībā tad vienkāršākais ceļš ir meklēt mazāko ceļu skaitu. Dažreiz palīdz to visu nedaudz sakārtot. 

Atzīsiet, ka otrais vismaz izskatās drusku kārtīgāks, lai gan patiesībā lielu skaidrību vēl nav ieviesis.

Tad nu tiekam arī līdz trešajam, kas vieš patieso skaidrību. Ja sākumā un vēl arī procesa vidū iespējams izskatās, ka iespēja nokļūt G ir diezgan liela iespēja, tad trešais attēliņš parāda, ka tas nemaz nav viegli. Patiesībā ir tikai daži pareizi ceļi, kā sasniegt G.
Šis man šķiet, ir lielisks piemērs, lai izskaidrotu, kādēļ, mums vismaz aptuveni vajadzētu nojaust, ko vēlamies, un kā pie tā tikt, jo zini, ja iespēja sasniegt mērķi un spēj izvēlēties pareizos ceļus, iespēja nonākt galā palielinās.

Smieklīgi, bet dzīvē ļoti daudz ko var aizstāt ar bumbiņām un līnijām.