Vilciens ir dīvaina vieta, ja brauc ar kādu, vienmēr pietrūkst laika izrunāt līdz galam. ja brauc viens, vienmēr ir laiks pārdomāt vairāk nekā biji plānojis, dažreiz nobraucot tikai vienu pieturu.
Asara uz loga rūts.
Sniegpārsliņas skūpsts.
Izzūd tā, uz lūpām
Gulbja dziesma sūrā.
Vīna glāze, sausā,
sadrūp miljons lauskās.
Grīdas dēļu skavās
Stikla sapnis samalts.
Rūgtā ziemas rītā
Pazūdu sirds bītā.
Cik gan dažkārt skaļi
Mums apkārt - klusē.
P.S.
Pantu mēram rimstot,
Tajās acīs grimstot,
Izdzirdu es savu prātu
Aizdedzot sev sārtu.
Es atkal spēju rakstīt
Diemžēl lauztās taktīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru