(Varbūt tādēļ, ka tiešām patīk, vai varbūt tādēļ, ka tiešām mana koncerta dziesma)
Ziniet, man patika. Jau atkal patika. Paldies viņiem par to, un es negribu daudz atkārtoties, jo daudz kas ir pateikts jau šeit http://thelaacis.blogspot.com/2010/12/nav-daudz-tadu-lietu-notikumu-vai.html
Šoreiz par tām negulētajām naktīm. Dziesma esot par to, ka par spīti visam - noteikti pienāks rīts. Pienāca - nu un kas tad mainās? Rīti jau ir tikai vakardienas turpinājums, kuram pieķerties ar jaunu skatu - tie nedod jaunu sākumu, tie tikai ļauj vakardienas iespējas izmantot gudrāk, bet sākuma noteikumi paliek tādi paši. Te nu mēs nonākam pie otras no koncerta dziesmām:
Nav pasaules mazas, nav pasaules lielas - ir tikai mūsējā!
/Prāta Vētra/
Ticēsiet, ja pēdējo pāris dienu summary ietveršu vienā teikumā:
Mūsu šodienas lēmumi spēj atstāt pavisam citādu iespaidu, kā vēlējies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru