Vienā brīdī no būdas izlīda viens no ciema lielākajiem vīriem - daži pat teiktu pats lielākais, bet par to īsti vēsture klusē. Viņu bija nokaitinājis viss šis jandāliņš un viņš gribēja tikai mieru un gulēt savā būdā. Dāvids, gan skraidīja un bārstīja visādas idejas, gan par to, kā mainīt ēdiena sadales principus, un dot visiem pēc padarītā nevis apetītes un arī, ka vajadzētu, pārskatīt katra uzdevumus un pienākumus ciemata labklājības nodrošināšanā. Lielajam šis ļoti nepatika, kur nu ļoti tas grasījās mazo nomest, no kraujas un patiesībā neko vairāk arī viņš nespēja pateikt - tikai - Mazais, es tevi nometīšu no krujas, jo tu gribi sajaukt manu ciemu.
Laikam jau Goliāts nebija dzirdējis neko, vai vismaz ne to, kādēļ mazais to visu dara. Viņš arī nebija pamanījis, ka cilvēki lēnām sāk tam ticēt.
Mirklī, kad viņš centās to izdarīt cieminieki, viņu pārsteida, un to neļāva. Kāpēc? Jo bija noticējuši, ka izmaiņas vajag. Laikam jau tik ilgi, kamēr Goliāts turpinās runāt par to, ko nevajag, nevis kāpēc, to nevajag, vai kāpēc vajag ko citu, pie Dāvida piepulcēsies aizvien jauni un jauni cieminieki.
People don't buy what you do, but why you do it!
Simon Sinek
Jautājums tagad ir vai tas beidzot pamodinās Goliātu un liks tam mācīties un palūkoties aiz robežām (jo zināms, ka tā iepriekšējie darbi un kaut kāda dziļā vēlme jau nav, lai kļūtu sliktāk)vai tas viss būs viņam liktenīgi (tomēr zināms, ka spēlēt viņš māk labi, arī tad, ja notiek viņam ne pa labam).
AtbildētDzēstTomēr arī Dāvidam ir jāmainās, jo viņa ledus arī ir trausls. Ja viņš pievils (ar līdz galam nepārdomātām pārmaiņām) tos, kuri viņam piepulcējas un sāk ticēt, tad, lai gan ciems neatrodas dienvidos, cieminieki var satrakoties.
Protams, ļaunākais Goliātam - nespēja pieņemt pārmaiņu nepieciešamību, Dāvidam - nespēja realizēt. Tikai rītdiena var parādīt, kurš to spēs, bet tas ir ārpus šī stāsta.
Dzēst