10:35;22:36

Es te tā sēžu un dzeru jau otro tasīti rūgtas, bet patiesi garšīgas Ditfijas kafijas. Ir 14. februāris, un aiz loga cilvēku trūkums pagalmā vēstī par neiedomājamo salu. Kāds man teica ka šī esot sirds siltuma diena, kurā tie, kas spēj atteikties no pompozās materiālistiskās domāšanas, un dāvāt otram, ko patiesi siltu, varot būt laimīgi par to, kas tiem pieder. Es gan īsti nezinu, vai tā ir, bet ticu, ka arī šajā dienā var parādīt no sevis to labāko, tikai būtu žēl, ja tas notiktu tikai tādēļ ka vēlies nosvinēt Valentīna vārda dienu.
Es domāju šodien dažiem parādīt cik ļoti es viņus mīlu, bet ne tādēļ, ka ir šis datums, bet tikai tāpēc, ka šī ir mana iespēja. Es nepalaidu garām iepriekšējo, un netaisos palaist garām nākošo, un tas, ka šoreiz iespēja sakrīt ar īpašu dienu tikai nozīmē, ka, iespējams, tā tam bija jābūt. Tikai nepārprotiet, mīlestība ir hameleons, jeb Dito, ja tā labāk uztvert (man patīk pokemoni :D )
Esmu mājās, un diena ir galā. Ārā ir tik auksts, ka virs daugavas ir mākonis. Pat smarža jau sāk lēnām sasalt. Diena bija skaista ar smiekliem un asarām. Bija forši. Man liekas es mīlu draudzību. Un man šķiet (atbildot kādam) ka es svinēšu šo dienu kā mīsestības pret draudzību dienu.

Tā arī neizdomāju.

Šodien nedomājās nosaukums. Šodien vispār nedomājās. Šodien ir par daudz visa un par maz manis. Un vakars nāk ar joni, kas droši vien atstās dienu pie tām, kurām zīmogs tiek uzspiests - DONE. Nezinu vai DITF SP datora izdvestā skaņu virtene, koo dēvē par alternatīvu, vai uzvalks liek man justies svinīgi skumjam (tā kā kāzās, kad nezini, vai tie, kuri precās tiešām dara pareizi). Ir mazliet škrobe, bet par to man atliek domāt maz, un laiks ļauj visam sastāties vietās.

Mani šī vakara seriāli.
Labākā House sērija man liekas pēdējo 2 gadu laikā. Emocijas, Grūti un neiespējami lēmumi, morāle, principi un House. Viss attēlots tik spilgti, ka brīžiem smadzenes pietuvojas pārkaršanas robežai, jo visa ir tik daudz. Runājot par GG man ir citāts, ko izcelt:

Because having what you whant always comes with strings attached.

(izvietoumu nošpikoju no kāda cita bloga). Citāts ir labs, un lika man aizdomāties par lietām, kuras vēlos, un kas tām nāk līdz. Laikam nav iespējams sasniegt visu neko nezaudējot. (You don't get to 500 million friends without making a few enemies). Tad jau paliek tikai (retorisks) jautājums cik daudz esmu gatavs ziedot?

Esmu atsācis uzspēlēt katanu, kad brīvāks vakars, un saprotu ka sen neesmu spēlējis. Mani skili ir zuduši un laikam nāksies konstatēt, ka pārlieku ilga spēļu banošana, vai aizstāšana ar savā līmenī daudz zemākām ir degradējoša.

"Tu vairs nemāki spēlēt."

Man šodien teica. Bet ja nu tas ir skumji, tikai līdz mirklim, kamēr runa iet par galda spēlēm? Varbūt, ir pienācis laiks atzīt kļūdas, un piedot sev? Domāju, ka Dāvim varētu patikt. (Šeit manu seju izrotāja "sad smile", jo apzinos cik daudz tas var man atņemt). Esam nonākuši līdz 2. citātam :

  " Insanity: doing the same thing over and over again and expecting different results.."

Ties arī nākamā atziņa ir no seriāliem, bet piestāv šeit un manā editācijā. Ja izlem kaut ko darīt pēc 2 neveiksmēm, tad labāk esi ellīgi pārliecināts, ka tas izdosies, citādi, kādam var būt pārāk daudz, ko zaudēt. Tāpēc, varbūt labāk saglabāt neaprakstāmu bagātību, jo tiecoties pēc bezgalības var nākties zaudēt visu.

Pietiks par šo.Jātaisās uz balli. nu jau jūtos labāk. Laikam uzrakstot var palikt labāk.Veiksmīgu vakaru ;)

31.01 vilciens un vakars

Pārdomas vilcienā. Nerediģētas un atklātas.

Dienās kā šī, kad pavasara sākums, jau redzams ielas galā, un šķiet, ka februāri, kāds nolicis malā, lai bērni var paskraidīt ārā, kur nepietiekamā aukstuma dēļ gripa cenšas tevi sagrābt savās skavās, man sāk trūkt žļurkstošo dubļu, kas nebeidzami sasmērē manus ar zamšādu rotātos zābakus, un lielo peļķu, kuras ir tieši labākajās vietās, lai vērotu automašīnu negaidīto ūdens lielgabalu uzbrukumu gājēju armādām. Šī ziemas burvība aiz loga, pārtop sapnī, ja gadā iziet ārā, kur pirmie putni, no ziemas bada izkāmējuši uz pusi sīkāki, kā rudenī, jau steidz iezvanīt pavasari, kaut arī nekas, izņemot saule vēl par to neliecina. Tā nu nekas cits neatliek, kā iet un prātot, kā lai uztver šo dabas joku, laikam tiem, kuri ir gana spēcīgi, lai cilvēku vājības nebūtu to šķērslis var sarīkot 1. aprīli, kad vien ienāk prātā. Skarbi, taču mums ļautiņiem jau atliek tikai pakļauties, jo, lai cik vareni mēs sevi pieteiktu sasniegumu izstādēs, vai prezentētu savus zinātnes atklājumus, mēs esam un paliksim nevarīgi, tās untumiem.

Lai cik precīzi varētu noteikt katastrofu, tās vietu un laiku tik un tā ir cietušie. Katru gadu Majami, no prognozētām vētrām iet bojā vairāk kā simts cilvēki. Plūdu reģionos ik sezonu noslīkst vēl vairāk. Ciemā Krievijā sadeg 25% no iedzīvotājiem, mežu ugunsgrēku laikā, pēc tam, kad tie tika brīdināti. Pēc tā visa ļaujiet man apšaubīt cilvēka spēju izdzīvot. Ja pat reizēs, kad ir 100% draudi dzīvībai, cilvēki izvēlas neglābties, jo varbūt paveiksies, vai tas nepierāda, ka esam destruktīvi?

Varbūt ir neadekvāti cilvēkus saukt par dzīvniekiem, jo dzīvnieku galvenais instinkts ir izdzīvot, taču cilvēkam, jau sen atpakaļ, ir parādījušies daudz svarīgāki mērķi. Varbūt tieši tas atšķir dzīvnieku no cilvēka, spēja ziedot visu, kāda cita mērķa vārdā?

Un tad vēl pāris šodienas gabalu, kuri lika padomāt.

1)" Insanity: doing the same thing over and over again and expecting different results.." A.Einšteins

Es jau sen domāju, ka skriešana ritenī ir bezjēdzīga,jo lai kādu balvu noliktu priekšā, tas tomēr paliks tikai sapnis, un lai to sasniegtu, vajag apstāties, un mainīt pieeju.

2) Megana

Tas skatiens ir vienkārši briesmīgi skaists. Tas ir ideāls beckground, tikai visu laiku liek man domāt par to vai tiešām tas ko daru ir labākais ko varu tajā brīdī iesākt. Diemžēl, pēc vairākkārtējas darbības maiņas pieķeru sevi vienkārši blenžam ekrānā uz Meganu. Pagaidām nekas, bet es zinu, kad pienāks brīdis, kurā viņai būs jādod vieta kam neitrālākam, un droši vien mazāk fascinējošam.

Tas skatiens ir mans Kriptonīts.

(vismaz tagad es zinu, kāds tas izskatās)

3)Izglītība

Šodien uztaisīju plakātu, un tajā pašā mirklī sapratu, ka tā laikam ir manu smadzeņu vēlme pēc kvalitātes, kas mani motivē, bet kā, lai motivē kādu, kurš domā, ka, lai kļūtu par kosmonautu pietiek zināt kā izskatās zvaigznes? Laikam gribu redzēt ko Viesturs Dūle runās savā jaunajā raidījumā, reklāmās izklausās labi.

Kad es izaugu no rotaļlietām, sāku spēlēties ar vārdiem.

šoreiz es tiešām gribu jūsu viedokļus. Ir tā sanācis, ka es piedzejoju labas draudzenes dzejolim pāris rindiņas, bet nevaru saprast, kura daļa ir labāka. Tātad ja nav grūti varat izteikt vērtējumus?

Pirmais mēģinājums.

Mazs bērns ar stikliem rotaļājas,

Mazs bērns tur mozaīku liek,

Tā mana sirds, kas sāpēs stājas,

Tur saplīsušus sapņus liek.

Tai rokas asinīs jau mirkst.

Pār vaigiem rit man asaras,

Bet nespēj tā vairs tevi sasniegt,

Un sašķīst pasaka par mums.

Un tad, pēc pāris gadiem,

Kad plauktā putekļi sāk krāties.

Mazs bērns, ar rokām rētainām

Sāk pasakās un stāstos rakties.

Ar cerību, cik melns aiz naga

Kad katrs mirklis šķiet no svara,

Tas jaunus vākus vaļā ver,

Bet sirds tam pavēl vēl un vēl.

Ko meklē plauktā vecajā?

Tur jauna sen vairs nav nekā.

Viss pagājis un sen ir bijis

Un izstāstīts jau pasakās.

Tur jauna Tev vairs nav nekā,

Jo nedzīvo tu pasakā.

Un otrais mēģinājums:

Mazs bērns ar stikliem rotaļājas,

Mazs bērns tur mozaīku liek,

Tā mana sirds, kas sāpēs stājas,

Tur saplīsušus sapņus liek.

Tai nav vairs laimes sajūtas

Un sadragāts tai aust ik rīts.

Par rītdienu tā nespēj domāt

Tai katrs mirklis mokās tīts.

Tai rokas sen asinīs jau mirkst.

Pār vaigiem rit man asaras,

Bet nespēj tās vairs tevi sasniegt,

Un sašķīst pasaka par mums.

Bez sākuma un saprātīgām beigām

Tai bija lemts tikai mirkli būt

Lai smalki saplosītu dzīvi manu

Un liktu man jau atkal skumt.

Vēl vienu klusu gulbja dziesmu

Es pačukstēšu pasaulei,

Lai ir kāds, kas vēl zin kā sāp

Kad man vairs nebūs spēka

esiet nesaudzīgi ar kritiku un vērtējumiem, es tiešām gribu nedaudz kļūt labāks, bet tam man vajag viedokļus.

Spotting.

Could be my new hobbie.

Spotting- a new kind of spending your free time. The basic of spotting is to go and find suitable enough place to spend your time. It’s new ‘cos spotting really is the time while your’re searching for the place. There is a second kind of spotting and it’s called wi-fi spotting. The process is kind of similar, but now there are certain rules you have to obey while you’re seeking. First of all you should have a device that is capable to connect with wi-fi router. Second rule you have to find a spot that have wi-fi cover-up. And the last thing you have to connect to this router and well spend your time like usually at home, where you have internet for example chatting on twitter or facebook or replaying to letters or e-mails or even watching youtube clips. If it is possible this should be done using full sound of your computer or at least without headphones. In Latvia spotting is pretty new action and it is common for a summer season but there are some individuals that understand that winter is not a regulation for spotting but a season. They in spite of the weather pull out their laptops and you can meet them somewhere in malls or other places where wi-fi is accessible and for free.

Why english? I don't know just had this feeling that it sounds better. 

Why spotting? Perfect name.

Why? Because I have tried it, and will do it again. ^^

Cīnīties, vai uzvarēt, kas ir svarīgāk?

Nu jau kādu laiku esmu klusējis. Pietiks. Šodien domāju par daudz ko, bet ļoti maz par fiziku,bet tieši par to būs stāsts.Runājot par gaismas Interferenci var iegrimt pārdomās, ir dīvaini, kad divi punktveida gaismas avoti, kas būtībā ir radīti lai pildītu vienu mērķi, to iekšējās, jeb viļņa garuma, atšķirības dēļ pārklājoties veido tumšus plankumus, kas ir pilnīgi pretēji to būtībai - izgaismot. Iespējams, cilvēki dažkārt rīkojas ļoti līdzīgi. Vai jums nekad nav gadījies, ka domājat, kad jums ir kāds sāncensis, tikai tādēļ, ka jums ir viens mērķis, un savstarpējās cīņas rezultātā, jūs iznīcināt viens otra iespēju sasniegt mērķi? [maza atkāpe lai pierādītu, ka šodien arī esmu mācījies fiziku] Piedevām, šodien pārlasīju savus pierakstus pēc Dž.Orvela "1984" un pamanīju interesantu piezīmi. Tas jau bija laiku atpakaļ, kad to lasīju. Piezīme bija šāda: "Kad karā nevar uzvarēt, tas zaudē jēgu." Un patiesi, ja cīņā uzvarot tu vari iegūt konkrētu labumu, kuram ir konkrēts lielums, un ja neuzvari, tu to nedabū, tad mirklī, kad vairs nevari uzvarēt tev būtu jāpārtrauc cīnīties. Paradoksāli, jo ja tā tiešām notiktu vienalga cilvēki nevis tiektos pēc uzvaras, bet pirmkārt vēlētos atņemt konkurentiem iespēju uzvarēt. Smieklīgi, jo ja uzdevums uzvarēt, nav tik triviāls, kā būt labākam par visiem citiem, bet ietver sevī kompleksu uzdevumu kopumu, kas jāpaveic uzvaras vārdā, tad iespējams, konkurentu kļūdas var palīdzēt mērķa sasniegšanai, bet ko tad, ja visus esi iznīcinājis jau sākumā?
[šoreiz pierakstīju tikai pārdomas, domu lidojumu, uz kuru mani aizveda fizika. Vai nav dīvaini, cik tālu no interferences cilvēks var aizdomāties, ja ļauj domām vaļu]

Vecais, un Jaunais.

Tātad, ceru ka esat pamanījuši, ka sākās jaunais gads. Ar to arī apsveicu. Bet nu pie lietas. Izlēmu sakārtot savu gadu plusos un mīnusos sadalīt to, kas ar mani ir noticis. [Atļaušos atgādināt par jebkuru pasākumu, ko esmu piemirsis, jo šie ir tie, kuri ir viennozīmīgi iedalāmie]

+ 19.01- 20.01. un citas jaukas dienas ar D.,Tiesības, Sākums [2.] ar I., Jāņi, Positivus, Prakse, Fini, SP, Dz.diena, Ziemīši, Jaunais gads
-  Sesija, Stipendija, Salauzu kāju, Beigas ar D., Sesija, Beigas ar I., Slimnīca, 18.nov, Decembra sākums

Tas par aizgājušo. Es pat nevēlos vairāk neko teikt, jo lai gan + esmu salasījis vairāk, tomēr neuzskatu ka šis gads sanācis izcils. Jaunajā gadā esmu izvirzījis 12 mērķus. Varat saukt tās par mazām apņemšanām katram mēnesim, bet esmu izlēmis, ka tas vismaz nedaudz sakārtos manu smieklīgi savandīto dzīvi. Tātad:

1. Janvāris - tikt pie stipendijas.
2. Februāris - atrast partneri Valetīndienai  (14.02) [šī ir smieklīga]
3. Marts -  Labdarības projekts
4. Aprīlis -  Aiziet līdz kapiem pie vectētiņa un vecmammas [radās 31.01 vakarā, un uzskatu ka ir viena no labākajām, bet esmu sapratis, ka arī viena no grūtākajām]
5. Maijs -  Aizbraukt uz vismaz 1 semināru [Ja zināt ko labu iesakiet]
6. Jūnijs  - Pabeigt studiju semestri starp labākajiem 5 kursā
7. Jūlijs  - Aizbraukt ar velo uz Igauniju ar Reini [Dalība brīvprātīga]
8. Augusts - Road trip [brīva vieta dažādām ierosmēm]
9. Septembris - Palaists vismaz 1 biznesa projekts [ielikta tik vēlu, jo citi mēneši bija aizņemti]
10. Oktobris - Aizbraukt uz Siguldu (13.10)
11. Novembris - Salūts
12. Decembris -Ziemassvētku kartītes un dāvanas (23.12) [izliekaties, ka par šo nekad neesat dzirdējuši]

Plāns ir izsvītrot tās mirkļos, kad esmu to izdarījis.

Ja vēleties komentārus... komentāru sadaļa radīta tieši tam. 

Un tiešām liels paldies visiem ar ko sagaidīju Šo gadu, bija jautri, interesanti, smieklīgi... tik labi, kā vienmēr ar jums ir . Paldies.