trešdiena, 2011. gada 23. februāris

And it's all gona be all right.

Zini, ir dienas, nedēļas varbūt pat vairāk, kad ir par maz. Ne jau tā, ka nav nekā, bet trūkst kā būtiska, un tas grauž un berž. Nav prieka, par tuvojošos rītdienu, un vakardiena saplūst ar āra pelēko drēgnumu. Protams, ka vainīgs ir ciklons, kurš neatlaižās, vai sniegs, kurš pārāk spēcīgi traucoties pa vējam sitās sejā. Protams, ir grūti šajos laikos, jo naudas nav, bet kažoki dārgi, un malka arī nav sakrauta ziemai.


If you want things done, do it yourself.
/Napaleon Bonaparte/

Man šodien veicies ar kompāniju.
Ir izdevusies diena, ja vari dziedāt matemātikā, ēst čipšus un runāt ar interesantiem cilvēkiem, par izglītības jautājumiem un saprast, ka viņi jau ir tikai tādi paši kā tu, mēģināt pārliecināt 20 cilvēkus, par savu taisnību, un noticēt, ka tev sanāk, un visbeidzot, dienas beigas pavadīt pārspriežot it visu, kas ienāk prātā ar jauniegūtu paziņu, kuru iespējams vēlies saprast labāk, jo kaut kas tevi fascinē. Un zini ir vienalga cik aiz loga grādi, un kas krīt no gaisa, tikmēr kamēr man būs kaut viens mirklis dienā, par kuru vakarā varēšu pasmaidīt, droši ka spēšu pamosties, kad modinātāja skaņa griezīs ausīs.

Es atradu savu prieku, tas bija paslēpies tepat, lūpu kaktiņā, ne tavā bet manā. Palaidu to vaļā. Zini atnāca atpakaļ, divatā. 

Pēdējā laikā domas grozās. Labais maļās ar slikto. Pagaidām dienas beidzās ar pareizo monētas pusi uz augšu. Paldie




1 komentārs:

  1. Ah, brālīt, godīgi šis ieraksts iespējams ir vienīgā lieta, par kuru spēju šodien pasmaidīt!
    tā kā, paldies tev!

    AtbildētDzēst