Darbs, kā jau darbs, nekas jauns, un nekas pārāk labi zināms. Dažkārt, man šķiet, ka dienās kā piektdiena es attīros. Nav jau tā, ka darbā tikai atpūšos, bet manām domām ir vaļa. Nu jau man ir nojucis skaits, cik daudz tur labas domas izdomātas. Man jau liekas, ka visas idejas par biznesa iespējām rodas tur, visi nedēļas pārdzīvojumi, tiek salikti pa plauktiņiem tur, un arī nākošā nedēļa tiek saplānota. Pasakiet, ka man ir maza alga, ja piecās stundās varu tik daudz laba sev gūt. Jau darba dienas beigās diena sāka krāsoties. Viegli dzeltena, tāda, kā ir koks. Jā, esmu ticis jau ļoti šajā projektā, un nu, katru dienu ejot mājās es arvien skaidrā redzu, kāds būs beigu rezultāts. Ziniet..man patīk.
Aši knaši, pēc darba devos Rīgas virzienā. Teātrim bija jāsākas 19. Tā nenotika. Bet, kad tas sākās, es aizmirsu, ka bija jāgaida. Cik skaisti šie cilvēki spēlējās ar savu seju. Emocijas, grimases un vaibsti dejoja, veidojot neapdomājamākos rakstus. Prieks, bēdas, apjukums, ieintersētība, aizrautība un vēl un vēl. Es noticēju, un manuprāt, tas ir tieši tas, ko vēlos no teātra, iespēju noticēt citai patiesībai, tai, ko man rada aktieri. Protams, bija mazi fušierīši, bet tas jau nemaina kopējo bildi. Liels paldies par uzaicinājumu, un iesaku it visiem kādreiz . Ja man jautāsiet, visvairāk man patika: abi karaļa lomas atveidotāji, āksts, kareivis un, protams Rūta. Viņa mani patīkami pārsteidza, tā spēlēties ar seju un augumu nekatrs prot. Mans vakars iekrāsojās cerīgi zaļgans (gandrīz kā "0" uz ruletes rata), es tiešām biju uzlādēts, un gatavs baudīt piektdienu.
Žēl, tik labi tas neizvērtās. Mana nākamā pieturvieta izrādījās netālu no Radio 101 atrodamā izklaides vieta. Žēl, ka tur iegāju, gudrāk droši vien būtu bijis, piezvanīt un pateikt, ka gaidu viņus Vecrīgā. Bet man nebija telefona, un to es sapratu tikai rītdienas pelēkumā. Kopumā 3 stundas pavadītas starp sarkano un melno (tiesa, neparasti bieži gadījās cerīgā 0), veroties uz cipariem, mēģinot izprast loģiku, un sadraudzēties ar veiksmi, vienlaikus domājot par veidu, kā aiziet. Rezumē diezgan drūms vakars, es pat teiktu neglīti brūns, un pelēks rīts. Ja jums ir iespēja, neapmeklējiet šo iestādi, un labāk neļaujiet to darīt draugiem.
Jau ejot uz vilcienu, nonācu pie domas, kā no tik krāsainas dienas, kurā netrūka labā un sliktā nonācu tik pelēkā rītā, kurā trūka visa, bija palicis tikai neitrāls pelēkums.
There is only one person who could ever make you happy, and that person is you.
David Burn
Un tiešām, šodien jau atkal pelēkuma vairs nav, tiesa ir daudz zilu logu ar pascal un balta mirdzoša sniega, kurš atvadās, bet man ir prieks, ka esmu atradis laiku pamācīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru