svētdiena, 2011. gada 13. marts

Koncentrāts. Atšķaidīts, lai būtu baudāmāks.

Mēs visi, pēc mirkļa, kurā šķiramies (Un nav svarīgi, kāda rakstura šķiršanās tā ir!) no kāda, mēdzam palūkoties atpakaļ . Tas ir tāds dīvains mirklis, kurā nedaudz sajūtamies vāji, meklējam pēc kaut kā, ko neesam pamanījuši, vai vienkārši vēlamies vēlreiz paraudzīties uz palicēju. Mēs,parasti, dodamies tālāk, ja nesastopam otra skatienu.

Taču dažreiz ir savādāk.  Dažkārt, to izdarām abi reizē. Mūsu skatieni sastopas. Tajā mirklī, mēs ļoti pārdomājam nākamo soli. Mūsu kājas un domas mēdz saļodzīties.Un pēkšņi, mēs vairs neesam pārliecināti.

Kas Tev liek apšaubīt izvēli, kura pirms sekundes bija labākā?
Kāpēc mēs mēdzam mainīt viedokli, nejaušības pēc?

Man tās ir mīklas, kuras jau kādu laiku jauc manu galvu. Nespēju atrast atbildes vai arī negribu tās saprast.

1 komentārs:

  1. Jo tādas labākās izvēles nav, manuprāt. Ir tikai tā brīža īstā, kura jau citā brīdī varētu nebūt īstā. Nekad nevar zināt, diemžēl. Bet varbūt par laimi. Jo no kļūdām taču it kā mācās, vai ne?

    Lai gan no otras puses, varbūt cilvēku lielākā problēma ir tā, ka viņi paši nezina, ko grib, lai gan reizēm domā, ka zina.

    Tas tā, manas tieši šīs minūtes domas, kuras jau pēc "publicēt komentāru" varbūt vairs neliksies tik ģeniālas.

    AtbildētDzēst